LBL fināls sākās pirms četrām dienām, kad tā atklāšanas mačā „VEF Rīga” savā laukumā guva pārliecinošu uzvaru, apspēlējot viesus no Ventspils ar 17 punktu pārsvaru – 83:66. Vefiņa sastāvā šajā mačā rezultatīvākais bija lietuviešu uzbrucējs Donāts Zavacks, kurš 22 nospēlēto minūšu laikā savāca 15 punktus un piecas atlēkušās bumbas, bet kapteinis Kristaps Janičenoks pievienoja 13 punktus. Savukārt „Ventspils” labā 17 punktus guva amerikāņu aizsargs Džamars Jangs.

Ar savas komandas sniegumu visnotaļ apmierināts bija Ramūns Butauts, kurš uzsvēra, ka svarīgi saglabāt tikpat augstu tempu visas sērijas garumā. Zaudētāju komandā problēmas bija krietni vairāk, kuras uzsvēra ventspilnieku galvenais treneris Gundars Vētra. Pēc viņa domām, kā treneris izteicās preses konferencē, „Ventspils” spēlētāji pieļāvuši pārāk daudz nevajadzīgas kļūdas, taču tajā pašā laikā savs nopelns tur bijis rīdzinieku labajai aizsardzībai.

Lai arī pirmajā mačā gūta pārliecinoša uzvara, vefieši neplāno atslābt. Tieši otrādi – plāns būs nospēlēt vēl labāk, jo iespējas, kā uzlabot savu sniegumu, ir pietiekami daudz. To arī savos pēcspēles izteikumos uzsvēra Kristaps Janičenoks: „Uz nākamo spēli iesim tā, it kā šī spēle nebūtu bijusi.”

„VEF Rīga” šosezon Ventspils laukumā aizvadījusi vienu spēli, kurā gūta uzvara (77:66). Vai izdosies izcīnīt panākumu arī LBL fināla otrajā spēlē, redzēsim jau šodien. Spēles sākums Olimpiskajā centrā „Ventspils” paredzēts plkst. 19. Spēles tiešraide skatāma LTV7 kanālā.

Spēļu kalendārs:
Datums Laiks Spēle Vieta Rezultāts
6. maijs 17:00 VEF Rīga – Ventspils Arēna Rīga 83:66
10. maijs 19:00 Ventspils – VEF Rīga OC Ventspils ?
14. maijs 19:30 VEF Rīga – Ventspils Arēna Rīga ?
17. maijs 19:30 Ventspils -VEF Rīga OC Ventspils ?
20. maijs* 17:00 VEF Rīga- Ventspils Arēna Rīga ?
23. maijs* 19:30 Ventspils – VEF Rīga OC Ventspils ?
25. maijs* 19:30 VEF Rīga – Ventspils Arēna Rīga ?
* – ja nepieciešams

Jaunās basketbola zāles izveidē “VEF Rīga” ieguldījis teju 50 000.00 LVL, darbus veica SIA “Sporta Halle”.

Video ar jaunās grīdas tapšanu

“VEF Rīga” treneris Nikolajs Mazurs: “Jau astoņus gadus es ar savu jauniešu grupu katru sezonu aizvadu citā zālē, tā tas nedrīkst būt. Tāpēc “VEF skolas” bāze būs vienkopus Rīgas Olimpiskajā sporta centrā, kur jau esam ieklājuši jaunu, visām augstākās kvalitātes prasībām atbilstošu basketbola grīdu. Ir ļoti svarīgi izveidot kvalitatīvu vidi, kur bērni trenējas, konkurējot ar saviem vienaudžiem, optimizēt spēļu skaitu, nodošināt atbilstošu medicīnu un infrastruktūru.”

“VEF Rīga” padomes priekšsēdētājs Edgars Jaunups: “Jaunatnes basketbolam “VEF” vienmēr ir pievērsis īpašu uzmanību, sākot ar kluba pirmo sezonu sastāvu un “VEF Rīgas skolu superlīgu” un beidzot ar ciešu atbalstu “VEF kadetu” komandai un savas profesionālas basketbola skolas dibināšanu. Jaunatnē, finansējot kadetus, nodrošinot ekipējumu, transportu, jauniešu startu starptautiskos turnīros, integrējot jaunos spēlētājus lielajā komandā, piesasitot profesionālus trenerus, sadabojoties ar basketbola skolu “Rīga”, rīkojot kvalitatīvus turnīrus skolēniem, popularzējot basketbolu jauniešu auditorijā u.tml., ik sezonu “VEF Rīga” iegulda līdz 15% no kluba budžeta. Jaunā “VEF skolas” grīda savukārt veido aptuveni trešdaļu skolas pirmās sezonas budžeta.”

Šā gada 29.martā ”VEF Rīga” īpašā preses konferencē paziņoja par profesionālas basketbola skolas dibināšanu, kuras mērķis būs nevis masveidība, bet augstam līmenim atbilstoša spēlētāju atlase un audzināšana. Darbs noritēs četrās – 1995./96., 1997./98., 1999./2000.gadā dzimušo un vēl jaunāku basketbolistu – grupās. Vecāko grupu veidos pašreizējo “VEF kadetu” spēlētāji. Pirmie “VEF skolas” atvērtie treniņi notiks no 4.-6.jūnijam. Tuvākajā laikā tiks publiskota informācija par pietikšanos šai nometnei.

Foto: Mikus Kļaviņš, VEF Rīga

Uzvarētājiem “Arēnā Rīga” rezultatīvākais bija 15 punktus guvušais Donats Zavacks, savukārt Kristapa Janičenoka rēķinā bija 13 punkti, liecina rīkotāju informācija. BK “Ventspils” ar 17 punktu guvumu izcēlās Džamars Jangs.

Spēkos līdzīgā cīņā spēles ritējumu sev par labu “VEF Rīgai” izdevās pavērst trešajā ceturtdaļā. Pēc otrā puslaika sākuma “VEF Rīgas” pārsvars saruka līdz vienam punktam (40:39), toties turpinājums pašreizējiem čempioniem bija daudz veiksmīgāks. “VEF Rīga” izrāvienu sāka ar Kaspara Bērziņa trīspunktu metienu, un nedaudz vairāk kā divas minūtes pirms pēdējā pārtraukuma laukuma saimnieku pārsvars sasniedza 17 punktus (64:47).

Lai gan BK ”Ventspils” rezultāta starpību spēja samazināt, lūzumu viesi nepanāca, un “VEF Rīgas” pārsvaru spēles turpinājumā arvien raksturoja divciparu skaitlis.

Nākamā spēle sērijā būs ceturtdien Ventspilī. Latvijas čempionu kausu saņems komanda, kas sērijā gūs četras uzvaras.

LBL finālsērijas pirmā spēle bija bija daļa no Basketbola dienas pasākumiem, kas arēnā notika visu dienu. Risinājās strītbola turnīrs, jauniešu komandu čempionātu finālspēles, kā arī dažādi konkursi. Ar precīzu metienu no basketbola laukuma centra par LBL un alus darītavas “Baltika” akcijas uzvarētāju kļuva 13 gadus vecais ventspilnieks Kristaps Purpļevičs, nopelnot “Škoda Octavia” automašīnu.

LBL finālsērijas spēle:

“VEF Rīga” – BK “Ventspils” 83:66 (23:22, 17:15, 24:14, 19:15)

“VEF Rīga”: Zavacks 15, Janičenoks 13, Kavaļausks 12, Keins 8 +6AB, Valters 8, K.Bērziņš 8, Beilijs 7, Jahovičs 6, Miledžs 5, J.Bērziņš 1

BK “Ventspils”: Jangs 17, Abernetijs 10, Meiers 10, Bērziņš 9, Strēlnieks 7, Vilards 4, Diane 4, Grejs 3, Laksa 2

Sērijā: 1:0

AB – atlēkušās bumbas

Latvijas basketbolā pienācis sezonas interesantākais un vienlaikus arī saspringtākais periods – LBL finālsērija. Tā pavisam noteikti uzskatāma par basketbola sezonas kulmināciju, starpā tiksies divas pašreiz labākās Latvijas komandas – „VEF Rīga” un „Ventspils”.

Tāds pats duelis LBL finālā bija arī pagājušajā sezonā, kad aizraujošā septiņu spēļu sērijā pārāks (4:3) izrādījās „VEF Rīga” klubs, tiekot pie sava pirmā Latvijas čempionu titula. Interesanti, ka ikvienā no pēdējo trīs gadu finālsērijām aizvadīts maksimālais iespējamais spēļu skaita. Jādomā, ka arī šogad basketbola līdzjutēji neatteiktos no šāda basketbola „saldā ēdiena”, kas gan nebūtu attiecināms uz spēlētājiem un jo īpaši treneriem.

Šosezon „VEF” un „Ventspils” vienības savā starpā tikušās vien divas reizes, kurās uzvaras dalītas uz pusēm. Pirmajā savstarpējā spēlē, kas notika Saldū valsts svētkos 18. novembrī, pārāki izrādījās ventspilnieki (87:81). Savukārt atbildes spēlē Ventspilī uzvaru guva rīdzinieki – 77:66. Labāka bilance savstarpējās spēlēs izrādījās galvenais noteicošais faktors, kāpēc mājas spēļu priekšrocības tika „VEF Rīgai”, jo LBL regulāro sezonu abas noslēdza ar 15 uzvarām 16 spēlēs.

Vērtējot abu komandu gatavību finālsērijai, sagaidāms, ka tās būs tuvu saviem labākajiem sastāviem. Pēdējās spēlēs „VEF” galvenā trenera Ramūna Butauta rīcībā bija pieejami visi labākie spēki, izņemto Dairi Bertānu, nākoties vien malā atstāt kādu no sešiem viesspēlētājiem, jo LBL noteikumi Rīgas komandai pieļauj piecu ārzemnieku pieteikšanu. Tikpat viesspēlētāju drīkst pieteikt arī „Ventspils” komanda, taču pēdējās trīs LBL pusfinālu spēlēs pret Liepāju pieteikumā nebija ASV dzimušais Kotdivuāras izlases uzbrucējs Mamadi Diane.

Formāts: līdz četrām uzvarām; 1-1-1-1-1-1-1

Laukuma priekšrocības: „VEF Rīga”

Sezonas sērija: 1:1

Visu laiku savstarpējās spēles: 23:14, „Ventspils” labā

LBL spēlēs: 18:12, „Ventspils” labā

Pēdējā savstarpējā sērija: LBL 2011.gada fināls, „VEF” uzvara ar 4:3

Spēļu kalendārs:

Interesanti fakti:

-          „VEF” iekļuvusi savā trešajā LBL finālā (klubam tikai piektā sezona), kamēr ventspilniekiem tā būs trīspadsmitā reize.

-          „VEF” sastāvā vismaz viens LBL čempionu titulus ir septiņiem spēlētājiem. Visvairāk (7) ir Sandim Valteram, kam seko Dairis Bertāns un Kaspars Bērziņš (abiem pa 2). Pa vienam LBL zeltam ir Kērtisam Miledžam, Kristapam Janičenokam, Gatim Jahovičam un Taileram Keinam.

-          Ventspilī spēlētāji, kas jau iepriekš ieguvuši LBL čempionu titulus, ir trīs – Ronalds Zaķis, Artūrs Bērziņš un Mārtiņš Laksa.

-          Šogad „VEF” pirmo reizi būs laukuma priekšrocības. „VEF Rīga”, izcīnot pirmo vietu regulārajā sezonā, atkārtoja savu priekšteču VEF 1992.gadā gūto panākumu.

-          „Ventspilij” šī būs pirmā finālsērija, kurā tā nebūs izlikta ar pirmo numuru.

-          Šosezon otro reizi LBL pastāvēšanas vēsturē divas līdervienības finišējušas ar vienādu uzvaru skaitu, uzvarētājus noskaidrojot ar savstarpējo spēļu bilances palīdzību. Pirmā reize bija 2008.gadā, kad vienāda bilance bija „Ventspilij” un „Baronam”, kur labākas punktu attiecības dēļ priekšrocības ieguva otrie.

-          „VEF Rīgas” galvenais treneris Ramūns Butauts ir divkārtējs LBL čempionu un ir vienīgais ārzemju treneris, kam izdevies uzvarēt Latvijas līgā.

-         Finālsērijā pretējās komandās spēlējuši Mārtiņš Laksa un Ronalds Zaķis, kuri savulaik bijuši vefieši. Savukārt no „VEF” sastāva Ventspils komandas sastāvā spēlējis vien Dairis Bertāns, kurš finālos nepiedalīsies, jo atlabst no potītes savainojuma, ko guva izbraukuma spēlē Ventspilī.

-         Trīs gadus pēc kārtas LBL fināls noslēdzies septiņu spēļu sērijā.

LBL čempioni:

Komandu sastāvi:

VEF Rīga

BK Ventspils

Foto: Mikus Kļaviņš, VEF Rīga

Lai izceltu apģērbu un to valkātāju individualitāti, kā arī sasaistītu tos basketbolu, katram kreklam dots arī savs nosaukums  – „ātrais uzbrukums”, „komandas gars” un „sūrais”.

Latvijas modes dizaineri Mārīte Mastiņa un Rolands Pēterkops (zīmols MAREUNROL’S) par sadarbību ar „VEF Rīga”: „Mūsu kā modes mākslinieku mērķis ir atklāt aizvien jaunas teritorijas, kurās ar apģērba dizainu būtu iespējams pateikt ko jaunu. Par mūsu ideju mediju kalpo ne tikai dažādās mākslas disciplīnās balstītas izpausmes formas, bet arī pati vide, kurā šis apģērbs tiek pielietots. Tādēļ šoreiz, sadarbojoties ar „VEF Rīga”, apģērba dizainu ienesām sporta līdzjutēju pasaulē, kurā neskatoties uz kopīgajām emocijām, esam pārliecināti, ka mājo arī katra līdzjutēja personīgā individualitāte un stils”.

„VEF Rīga” direktore Laila Spaliņa: „Sadarbojoties ar zīmolu MAREUNROL’S, mēs vēlamies uzsvērt Latvijas basketbola eksportspēju – vietējais intelektuālais potenciāls ir pietiekams, lai basketbolā tāpat kā apģērbu dizainā mēs konkurētu starptautiski, nevis vien vietējā līmenī. MAREUNROL’S sevi jau ir apliecinājuši. Tāpēc mēs piedāvājam saviem līdzjutējiem labāko jauno Latvijas dizaineru, prestižu starptautisku konkursu laureātu īpaši „VEF” radītus darbus, kas, sākot no idejas līdz tās simtprocentīgai realizācijai, tajā skaitā audumi, tapuši tepat Latvijā.”

MAREUNROL’S radīto kreklu kolekciju maija mēnesī būs iespējams iegādāties īpašā „VEF Rīga” tirdzniecības stendā T/C „Spice”. “VEF” īstermiņa veikaliņa atvēršana notiks piektdien, 4.maijā, plkst.14, kad T/C “Spice” viesosies arī “VEF Rīga” komanda, lai piedalītos kreklu kolekcijas prezentācijā un pirms Latvijas Basketbola līgas finālsērijas tiktos ar faniem.

Publicitātes foto. Foto un plakāta stils: Mikus Kļaviņš.

Daļu no savas basketbolista karjeras pavadīji, spēlējot okeāna otrā pusē. Pastāsti par to, kā 17 gadu vecumā nonāci un kāpēc devies uz ASV?

Tajā brīdī tas bija labākais lēmumus, kuru varēju pieņemt. Vietējā līgā līmenis varbūt nebija tik augsts un man vajadzēja kaut kur spēlēt, tāpēc, apspriežoties ar vecākiem, nolēmu doties uz ASV. Vienmēr taču pastāvētu iespēja atgriezties Lietuvā, tāpēc nodomāju – kāpēc gan nepamēģināt? Ja nepatiktu tur, tad kaut vai pēc gada varētu atgriezties. Bija arī varianti palikt Eiropā, bet biju nolēmis doties pāri okeānam un izmēģināt savus spēkus tur. Grūtāk bija sākumā – pirmos divus vai trīs mēnešus, kad vēl nepārzināju tik labi valodu. Ierodoties zināju tikai divus vārdus – „hi” un „bye”, taču ar laiku iemācījos valodu, kas visu atviegloja.

Kopā uz ASV devās arī Tavs vienaudzis, tagadējais Lietuvas valstsvienības un Kauņas „Žalgira” centrs Roberts Javtoks, bet viņš atgriezās krietni ātrāk…

Jā, viņam viss izvērtās pavisam citādāk. Roberts devās uz spēcīgo Arizonas universitāti, taču tur netika pie cerētā spēles laika, tāpēc pēc nepilna pusgada nolēma doties atpakaļ uz Lietuvu. Vēlāk gan tāpat ieguva augstāko izglītību tepat Lietuvā, kā arī tika izvēlēts NBA draftā, tāpēc laikam nevar sūdzēties par karjeras gājumu.

Savu pieredzi ASV sāki ar spēlēšanu vidusskolas komandas sastāvā, kas vēlāk izrādījās tā pati, no kurienes uz NBA devās Lebrons Džeimss.

Kopā ar viņu pa īstam nesanāca uzspēlēt, jo tad, kad beidzu savu vidusskolas karjeru, viņš tikai pēc tam pievienojās vidusskolas komandai. Taču atsevišķas reizes vasarās izdevās kopā uzspēlēt. Tad gan viņam bija tikai kādi 14-15 gadi, taču jau tad bija redzams, ka viņš ir ļoti talantīgs spēlētājs.

Vēlāk sāki savu koledžu basketbola karjeru, dodoties uz Pitsburgas universitāti. Kā atceries pavadīto laiku tur?

Iespējams, jāpiekrīt tiem, kas saka, ka tas ir viens no labākajiem laikiem dzīvē. Par neko daudz nav jārūpējas, jo atliek vien spēlēt basketbolu un doties uz skolu, kas ļauj izbaudīt visu šo pieredzi. To arī iesaku citiem, jo jāatceras, ka paliekot un kļūstot par profesionāli Eiropā, ko tādu izbaudīt un pieredzēt nav iespējams. Tāpēc esmu priecīgs, ka to izdarīju.

Kā pats tajā laikā izteicies, vēlējies amerikāņiem pierādīt un lauzt stereotipu par eiropiešiem, kuri tika uzskatīti par labiem snaiperiem, bet mīkstiem raksturā un aizsardzībā.

Laikā, kad spēlēju tur, par eiropiešiem tik tiešām valdīja uzskats, ka viņi māk mest, bet nemāk spēlēt aizsardzībā. Neteiktu, ka ļoti mēģināju apgāzt tādu viedokli, bet centos panākt, lai tas netiktu attiecināts uz mani. Par to, vai man izdevās lauzt šādu priekšstatu, jāprasa spēlētājiem, pret kuriem sanāca spēlēt.

Attēlā kopā ar pašreizējo NBA superzvaigzni Dveinu Veidu spēlē, kas izrādījās Donāta koledžu basketbola karjerā pēdējā.

Runājot par spēlētājiem, pret kuriem nācās spēlēt. To vidū pretiniekos ļoti daudzi bija nākamie NBA spēlētāji… Kurš palicis atmiņā kā visgrūtāk apturamais?

Laikam tas būtu puisis no Noutrdeimas universitātes komandas vārdā Trojs Mērfijs, kurš pašreiz spēlē Losandželosas „Lakers”. Ļoti meistarīgs spēlētājs, kuru man nācās segt, jo lielākoties viņš spēlēja manā pozīcijā. Viņš varēja izdarīt jebko – uzspēlēt tuvāk grozam, iemest no distances… Tāpat sarežģīti bija spēlēt pret vēl daudziem citiem, piemēram, Emeku Okaforu (pašreiz spēlē Ņūorleānas „Hornets”), kurš bija ļoti spēcīgs un atlētisks, vai Maiklu Svītniju (agrāk spēlēja NBA). Savukārt pēdējā gadā, kad cerējām iekļūt NCAA „Final Four”, apstājāmies pie labāko 16 kārtas, kur mūs no tālākas cīņas izslēdza Dveins Veids ar savu komandu. Kā redzam, tad pašreiz viens no labākajiem spēlētājiem pasaulē…

Noslēdzot koledžas posmu, biji ieguvis ne tikai augsta līmeņa spēļu pieredzi, bet arī augstāko izglītību.

Jā, Pitsburgas universitātē ieguvu grādu ekonomikā. Protams, ka priecīgi par to bija mani vecāki, bet apmierināts biju arī pats. Pieņemtais lēmums doties uz ASV nodrošināja ne tikai labu izglītību, bet arī iespēju apceļot pasauli un iemācīties angļu valodu.

Tev ir sanācis spēlēt pie vairākiem treneriem, bet kuri devuši lielāko ieguldījumu?

Viens no tādiem noteikti būtu Rims Kurtinaitis. Tieši ar „Lietuvos Rytas” bijušas pagaidām labākās atmiņas. Tur pavadītajos divos gados uzvarējām Eiropas kausā un citos turnīros. Kopā ar sportiskajiem panākumiem kā liels pluss klāt nāca iespēja spēlēt mājās, un tas ir pats labākais, kas vien var būt. Tur bija lieliski komandas biedri un treneri. No treneriem daudz palīdzējis arī mans treneris Pitsburgā – Bens Houlends. Smaga, bet noderīga pieredze bija Polijā pie Andreja Urlepa, kas man bija pirmā sezona Eiropā pie Vloclavekas “Anwil” komandas.

Turklāt savā pirmajā sezonā „Anwil” sastāvā izbaudīji arī pirmo pieredzi, kā ir spēlēt ar latviešiem.

Jā, tur sanāca uzspēlēt kopā ar Gati Jahoviču, Jāni Blūmu un Armandu Šķēli. Visi bija lieliski komandas biedri un tā bija laba komanda ar skarbu treneri, taču diemžēl neizdevās neko lielu uzvarēt. Runājot par latviešiem, tad, kā jau teicu, viņi visi bija lieliski komandas biedri un personības, tāpēc neatteiktos no iespējas kādreiz vēlreiz ar viņiem uzspēlēt.

Sākot savu profesionāļa karjeru Eiropā ar Polijas klubu „Anwil”. Vienā komandā ar Jāni Blūmu un Armandu Šķēli. Gatis Jahovičs komandai pievienojās sezonas vidū.

Esi spēlējis vairāku valstu čempionātos, bet kuri palikuši atmiņā ar labāko sportisko līmeni?

Neslikts līmenis bija Beļģijas līgā, tāpat kā Vācijas līgā, kur spēlēju pirms pievienošanās VEF. Vācijā kā viens no plusiem ir tāds, ka līgā ir kādas četras vai piecas komandas, kas reāli pretendē uz čempionu titulu. Komandas ir spēkos līdzvērtīgas, tāpēc čempionāts ir ļoti neprognozējams – jebkurš var uzvarēt jebkuru.

Kā jau norādīji, panākumiem bagātākais pagaidām bijis laiks ar „Lietuvos Rytas”. Kas bija panākumu atslēgas?

Komandā bija pāris ļoti labi līderi. Viens no tādiem bija Čaks Eidsons, kurš bija līderis uz laukuma. Tāpat izceļams bija kapteinis Stepons Babrausks un arī centrs Marijons Petrāvičs. Vienkārši bija lieliska komandas ķīmija – treniņos cīnījāmies, bet ārpus laukuma bijām draugi un to visu kopā spēja salikt fantastisks treneru kolektīvs.

Tāpēc droši vien uzvarētāju kultūru centies veidot arī „VEF Rīga”?

Ceru, ka piedalos kā tāda veidošanā, bet katra komanda ir citādāka, tāpēc tām pašām ir jāatrod savs stils un jādara lietas, kas nes rezultātu. Kā jau teicu, tajā „Rytas” komandā izteikts līderis uz laukuma bija Čaks Eidsons, kam sekoja pārējie, bet ārpus laukuma visi bija draudzīgi. Ja atradīsim tādu līderi šajā komandā, ir iespējams izveidot ko līdzīgu.

Pēc maģiskās sezonas „Rytas” sastāvā, kurā uzvarējāt visos turnīros, nākamajā gadā sekoja spēlēšana Eirolīgā. Kā atceries spēlēšanu tur?

Jau iepriekš biju spēlējis pret Eirolīgas līmeņa komandām, bet nekad pašā turnīrā. Tas bija neticami, jo spēlējām pret tādiem grandiem kā grieķu „Olympiacos”. Uz tādām spēlēm Viļņas arēna vienmēr bija izpārdota, kas radīja lielisku atmosfēru. Arī izbraukuma spēlēs bija līdzīgi, kas mazliet atgādināja koledžas laikus, kur katra spēle bija īpaša. Cerams, spēsim izveidot ko līdzīgu arī šeit Rīgā.

VEF sastāvā esi jau pāris mēnešus. Kā nonāci šeit un kā esi iejuties Rīgā?

Pilsēta ir patīkama, tāpēc pagaidām viss ir bijis ļoti labi. Ņemot vērā to, ka biju apmeklējis Rīgu jau vairākas reizes iepriekš, kā arī to, ka manas mājas atrodas tikai trīs stundu brauciena attālumā, nekāda īpašā adaptēšanās nebija vajadzīga. Piekritu doties uz Rīgu, jo zināju treneri Ramūnu, kurš piezvanīja, sakot, ka vēlas savā komandā mana stila spēlētāju. Pārzinu viņa spēles filozofiju, kurā, manuprāt, veiksmīgi iederos, tāpēc pievienošanās VEFam bija viegls lēmums, zinot to, kādā līmeņa spēles tas piedāvā un to, ka tepat blakus atrodas arī manas mājas.

Pagājušajā nedēļā Tev apritēja 32 gadi. Kādas sajūtas?

Jūtos lieliski. Ar katru gadu arvien lielāka pieredze (smejas). Gribu spēlēt basketbolu tik ilgi, kamēr tas turpinās sagādāt prieku un būs vien iespējams.

Vai taisnība, ka pirms sāki spēlēt basketbolu, sākotnēji gribēji kļūt par futbolistu?

Trenējos futbolā līdz pēc kādas no spēlēm mājās atgriezos izmircis un sasmērētām drēbēm, jo futbolā laikapstākļu dēļ spēles nepārceļ. Ar to mammai pietika, lai pateiktu, ka viņa nemaksās par zālēm, tāpēc piemeklēja man kādu sporta veidu, kas notiek iekštelpās. Tā arī nokļuvu basketbolā.

Paralēli basketbolam seko līdzi arī citiem sporta veidiem, piemēram, jau pieminētajam futbolam?

Jā, vēl nesen skatījos Čempionu līgas pusfinālu spēles, kas izvērtās gana aizraujošas. Domāju, ka Čempionu līgas finālā uzvarēs „Bayern”, bet būšu par „Chelsea”, jo man patīk Anglijas futbols.

Tāpēc, ka Tavs spēles stils basketbolā ir līdzīgs tādam kāds angļiem ir futbolā?

(Smejas) Man vienkārši patīk, kā viņi spēlē, tāpēc bieži vien atbalstu Anglijas komandas.

Runā, ka daudz skaties gan tikai filmas, gan arī daudz lasi grāmatas?

Cenšos lasīt pēc iespējas vairāk, jo īpaši esot izbraukumos. Skatos arī filmas, bet, ja sanāk dabūt labu grāmatu, noteikti to izlasu. Pēdējā, ko izlasīju, šķiet, bija „Meitene ar pūķa tetovējumu”.

Rīgā dzīvo kopā ar ģimeni, tāpēc ko darāt brīvajā laikā?

Nodarbes ir visdažādākās. Piemēram, nesen bijām aizbraukuši uz Zooloģisko dārzu. Tāpat mēdzam pastaigāties pa Vecrīgu, kas ir ļoti skaista. Ja vien ir brīva diena, tad vienmēr lūkojam apskatīt ko jaunu un interesantu.

Visbeidzot – noskanot pēdējās spēles beigu signālam, kas ir jāpaveic, lai būtu apmierinājums ar aizvadīto sezonu?

Jāiegūst zelta medaļas. Domāju, ka uz to tiecas arī pārējie komandas spēlētāji.

–

Donāts Zavacks

Dzimis: 1980.gada 20.aprīlī

Augums: 203 cm

Svars: 109 kg

Pārstāvētās komandas:

KK Neptūnas (1996-1997, 2006-2007)

University of Pittsburgh (1999-2003)
Anwil Wloclawek (2003-2004, 2005-2006)
Euphony Bree (2004-2005)
Snaidero Udine (2005-2006)
BC Dnipro Dnipropetrovsk (2006)
BC Šiauliai (2007-2008)
Lietuvos Rytas (2008-2010)
EnBW Ludwigsburg (2010-2011)
VEF Rīga (2012-pašreiz)

Basketbola klubs „VEF Rīga”

Foto: Mikus Kļaviņš, VEF Rīga