Lasot gan atsevišķas publikācijas, gan atsauksmes par „VEF Rīga” startu VTB Vienotajā līgā un Eiropas kausā, tajās izkristalizējas pirmā puiša ciemā princips. Kurā brīdī un kāpēc Latvijas basketbolā iezadzies provinciālisms?
VTB Vienoto līgu veido Austrum un Centrāleiropas labākie klubi, Eiropas kauss ir otrais prestižākais turnīrs Eiropā. „VEF Rīga” iekļūšana izslēgšanas spēlēs abos turnīros (bilance Eiropas kausā 6:6, Vienotajā līgā – 8:8) izšķīrās pašā pēdējā mačā. Teicami sasniegumi komandai, kas savu pirmo oficiālo spēli aizvadīja vien 2007.gada 4.oktobrī un kuras budžets šosezon ar 2.5milj. eiro (70% privātais finansējums) ir otrais mazākais abos iepriekšminētajos turnīros. (2007./08. sezonā tas bija 420tk. eiro). Komandai, kas katru sezonu soli pa solim ir kāpusi uz augšu (LBL > BBL Izaicinājuma kauss > BBL Elites divīzija > Eiropas Izaicinājuma kauss > Eiropas kauss (bijušais ULEB) > VTB Vienotā līga > Eirolīgas kvalifikācija), pakāpeniski sasniedzot izvirzītos mērķus (Latvijas čempioni > Baltijas vicečempioni > Eiropas kausa TOP16 komanda) un skaidri definējot arvien jaunus – augstākus (Eirolīga pārskatāmā nākotnē).
Taču lielai daļai vidējo basketbola lietotāju, protams, tas nav labi. Nekas nav labi. Ne sasniegumi vienā vai otrā turnīrā, ne pieci tūkstoši skatītāju Arēnā, ne labākie pieejamie latviešu basketbolisti laukumā. Glāze vienmēr ir pustukša. Ir pārāk maz jauno spēlētāju (it kā viņu spēkos būtu kas trenerim nezināms), pārāk daudz naudas (diezin kāpēc visiem citiem klubiem tā tomēr ir vajadzīga, piemēram, „Žalgirim” – virs 10milj.EUR, Spānijas „Valencia” – 10.9milj.EUR, Francijas “Gravelines” – četri miljoni EUR, Maskavas apgabala “Himki” – 30milj. USD u.tt.), pārāk liels valsts kapitālsabiedrību atbalsts (tas pats Kauņas „Žalgiris” no valsts/pašvaldības sezonā saņem trīs miljonus eiro, kā arī uz 2011.gada Eiropas čempionātu uzcelto basketbola arēnu apsaimniekošanā; par otra Lietuvas superkluba “Lietuvos Rytas” galveno akcionāri ir kļuvusi Viļņas pašvaldība, solot ap 600tk. LVL lielu atbalstu ik sezonu; Čehijas “Nymburk” galvenais sponosrs ir elektroenerģijas kompānija “ČEZ”, kas sezonā klubu finansē 700 tk. eiro apjomā, 200tk. eiro klubam dod pašvaldība (kopsummā 900tk. EUR). Savukārt Zviedrijā valsts vispār neiejaucas valsts kapitālsabiedrību ziedošanas politikā, tās ir pašas tiesīgas izlemt, kam ziedot un kādā apmērā), bet, kas pats galvenais – turnīri, izrādās, ir nevienam nevajadzīgi (vidējam basketbola lietotājam akceptējama vienīgi BBL). Tikai Latvijas čempionāts. Pāri visam. Un tas nu ir aprobežoti. Ne jau tāpēc aug jaunie basketbolisti, ne jau tā mūsu valstsvienība kļūs konkurētspējīga, ne tāpēc Latvijā notiek pasaules un Eiropas čempionāti, un ne jau tā basketbols spēs saglabāt savu popularitāti līdzjutēju vidū (to uzskatāmi parāda „Dinamo” KHL, nevis nacionālā hokeja čempionāta ietvaros). Spēcīgi klubi ir galvenais priekšnoteikums basketbola ilgtspējai pienācīgā līmenī. To pierāda jebkuras valsts piemērs, vēl ne tik senā pagātnē arī Latvijas.
Būt pirmajam puisim ciemā jau pats par sevi nav nekas slikts, problēmas sāks brīdī, kad tas ir vienīgais mērķis vai vienīgā ekspektācija faktiski jebkurā līmenī. Mēs vienmēr esam teikuši, ka būt Latvijas čempionam ir uzdevums, lai cīnītos par savu vietu starptautiskajā arēnā. Atvērsim acis – „VEF Rīga” vs „Ventspils” (vai divas jebkuras citas LBL komandas) nav Latvijas basketbola griesti! Sports ir eksporta produkts. Tāpēc paldies visiem, kas to saprot un ar savu darbu veicina.
Veiksminiekus no neveiksminiekiem atšķirot mēģinājumu skaits. Kamēr otrie jau padevušies, pirmie vēl mēģina. Līdz izdodas.
admin. pilnīgi vai daļēji pārpublicējot vai publiskojot šo informāciju plašsaziņas līdzekļos vai jebkādos elektroniskos izdevumos, atsauce uz basketbola klubu "VEF Rīga" ir obligāta Iepriekš: « VEF Rīga- Žalgiris, Kauņa, VTB, 19.03.2012
draugiem.lv




Octagon
1
Budžets nav attaisnojums, uztaisiet normālu un profesionālu sastāva komplektāciju, kas ļaus sasniegt mērķus, nebūs jārunā par naudu. Pie tam Eirokausā tie 2,5 miljoni eiro nekādi nav otrs mazākais budžets. No šīgada 32 komandām šajā turnīrā man sanāca kādas 10-11, kam budžets ir zem 2,5 miljoniem.
Tāpat VEF-BKV duelis jābūt starp top notikumiem Latvijas klubu basketbolā.
Uzskatu, ka prioritātei jābūt ULEB rīkotajiem turnīriem, tad Latvijas čempis un tikai tad kāds no reģionālajiem turnīriem.
Jebkurā gadījumā – novēlu arī strādāt pie tā, lai klubs būtu arī Eiropā, nevis tikai palikt runāšanas līmenī. Uzskatu, ka VEFam jābūt daudz atvērtākam un gatavam pieņemt sev varbūt nepatīkamas lietas. Sākot jau ar to, cik aizvēsturiskā līmenī līdz šim bijusi sastāva komplektēšana!
Viesturs
1
Ļoti labi ir tas ka VEFs ar tik mazu budžetu ir sitis bagātus eiropas klubus, būtu vel labāk ja mācētu komplektēt sastāvu , piemēram Miledžš?- ko viņš dara Eirokausa komandā? Viņa vieta būtu Valmiera….
Kad būs cilvēks kas māk komplektēt būs gan spēlētāji, gan skatītāji i viss pārejais.
Skatītāji kautcik vairāk jau ir, bet vēl vairāk būtu ja VEF uztaisītu tādu akciju ka skolēniem studentiem (kā to darija ASK) dotu skolēna abonamentu…
Sezona Eiropas kausos kā VEF fans vērtēju uz (8/10)
Bija labas uzvaras, bet zaudējumi bija ļoti muļķīgi…
Cerams nākošsezon sanāk piesaistīt kādu labu Latviešu leģionāru un noturēt komandas lidzšinējo kodolu…
Vai VEF budžets nākamgad varētu kaut nedaudz palielināties??? :))
Андрей
1
2,5 миллиона – это приличная сумма, как бы меньше не было в следующем сезоне.
И почему уволили Кортни Симса? В начале сезона он хорошо смотрелся!
Viesturs
1
To Andrej
Ploho igral v zashitje, i halturil v trenerofkah.+ ochenj daragoj…
Ojārs
1
Lielisks raksts Laila, biju palaidis garām! Paldies
Vil33
1
Vienīgi nevajag saistīt Dinamo ar VEF, jo VEF ir Latvijas komanda, kura cik noprotu arī budžetu galvenokārt meklē Latvijā, un pieder latviešiem! Tas arī padara VEF neatkarīgu!
fans366
8
Vefam jaunajā 2012` 2013 gada sezonā sastāvs komplektējas neslikts, bet ļoti vajadzīgs centra spēlētājs. Kavalauskas uzbrukumā viens nebūs vilcējs. Tas pats Sims, kas bija pagājušogad aizsardzībā nestrādāja, bet uzbrukumā bija labāks par Kavalausku. Steidzami vajadzīgs labs ārzemnieks centra pozīcijā un tad jau kaut kas varētu arī sanākt. Katrā ziņā veiksmi!!
vienk., fans
7
Īsti nesapratu šāda raksta mērķi, jeb, ko autore ar to centās pateikt? Man kā VEF komandas līdzjutējam svarīgi būtu, lai klubs censtos sasniegt maksimumu, nevis aprobežoties ar statistikas uzskaitījumu, kas ir panākts, sasniedzot relatīvo vidējo! Lasot rakstu liekas, ka autorei kaut, kas īsti ir sasāpējis, jo tā arī es nesapratu, ko viņa domā ar vārdu savienojumu – vidējais basketbola līdzjutējs – tādejādi netieši uzbraucot ikvienam, kurš seko līdzi basketbolam.
Nedaudz ne tik daudz par kluba budžetu, spēlētāju iegādes politiku, finasēm u.t.t., jo par to neesmu kompetents spriest, bet vairāk par pašu spēļu organizēšanu. Mēģināšu uzskaitīt tikai nedaudzas, bet ar mārketinga aktivitātēm saistītas dīvainības, ko nākas novērot apmeklējot VEF spēles arēnā, kuras nav tikušas novērotas apmeklējot citus sporta veidus nedz Latvijā, nedz ārpus tās!
1. Spēle un viss, kas notiek arēnā atgādina vairāk koncertzāli nekā sporta pasākumu! Nav jau slikti, ka klubs mēģina izklaidēt līdzjutējus, bet ļoti bieži vien tiek pāršauts pār strīpu. Pagājušo gadu DJ liekot mūziku darīja to tik skaļi, ka racionālu atainojumu grūti atrast.
2. Ja gadījumā uz CSKA spēli atnāktu vairāk skatītāju nekā bija ieradušies, ko darītu tie cilvēki, kas sēdētu aiz skatuves? (viņi neko neredzētu, jo skatuve aizsedz tribīnes).
3. Ko CSKA spēlē darīja tas pūtēju orķestris? Latvija nav un nekad nebūs NCAA, kur 20 000 līdzjutēju pavada skolas orķestris ar melodisku simfoniju, kurai līdzi pavelkas esošais pūlis, turklāt arēnā muzikanti, spēlēja melodijas, kas pielīdzināmas provinču zaļumballēm (ja jau autorei tīk lietot vārdu provinciālisms). Šie pūtēji tiešām traucēja, un, ja es būtu atvilcis kādu lietuviešu draugu uz šo spēli, man būtu liels kauns.
4. Nav slikta doma par spēļu/atrakciju laukuma izveidošanu arēnā, tomēr dažkārt skatoties spēli, pārņem sajūta, ka atrodos, kkur starp maču un bērnudārzu. Nekur citviet Eiropā šādu skatu neesmu novērojis, un Latvijā demogrāfiskie rādītāji nav augstākie Eiropā, tādēļ nedomāju, ka mūsu valsts būtu unikāla līdzjutējiem apmeklējot sporta spēles. Arī Dinamo spēles nāk ģimenes, bet spēļu laukumu nekur neredz (salīdzinājums nav korekts, jo spēļu laukumam nav vienk. vietas), tas pats notiek arī Viļņā, kur bbolu apmeklē daudz vairāk skatītāju, bet nekāda spēļu laukuma tur nav. Derētu atcerēties, ka sports ir sports, un citviet Eiropā šāds spēļu laukums, ko arī redz televīzijā nav novērots.
5. Uz spēli pret CSKA, kā arī pagājušo gadu uz spēli pret Valensiju bija sanākuši ap +- 5000 skatītāju, bet viņus praktiski nevarēja just. Kādēļ reizēm Dinamo spēlēs, kur arī citreiz ir novērots mazāks skatītāju pieplūdums, sajūtas ir tādas pašas kā pie pilnām tribīnēm? Atbilde ir vienkārša – vadošo fanu grupa pūli pavelk uz visiem zināmiem saukļiem, ko visi arī pārzina. Piemēram, „sa-rauj” (seko 3bungu piesitieni) u.c. tautās zināmi saukļi. Esot uz VEF spēli, es nedzirdēju nevienu saukli, ko tā sauktās ultras vai kā citādi viņas tiek dēvētas izmantotu saukļus, kurus zina jebkurš daudzmaz cienošs sporta līdzjutējs. Tā vietā viņi dzied dziesmas, ko neviens vai nu nezina vai negrib zināt, līdz ar to arēnā rodas sajūta, ka gandrīz atnākušajiem 5000 skatītājiem pietrūkst tikai kafijas tase pie rokas. Vai tiešām kluba mārketinga vadība neiet ciešākā kontaktā ar šīm fanu kustībām un, kaut nedaudz nepiekodina, lai tiktu skandināti saukļi, kaut vai Rī-gas Vef, nedaudz biežāk, ko zinātu vairums no skatītājiem. Dinamo spēlēs saukļi ir vienkārši, visiem zināmi, rezultātā visi pavelkas. Aizmirstiet – Latvijā nekad nebūs tik masīvas fanu kustības kādas tās ir, piem., Partizan, Panatinaikos u.c. vadošajos klubos, kur fani visi kā viens stāv kājās un dzied dziesmas, bet tādēļ jau Latvijas līdzjutējs nevar būt sliktāks izmantojot savus sen-senos saukļus ar, kuriem mēs esam izauguši vērojot sportu.
6. Garās rindas pie arēnas pirms CSKA spēles lika domāt, ka būs atvērts otrais stāvs. Nezinu, kāds bija iemesls, bet tas nekādi neliecināja par labu esam kluba mārketingam, kam acīmredzot nebija plāna, paredzot, ka līdzjutēji biļešu tirdzniecību atstās uz pēdējo.
7. LMT sektorā tika tirgotas biļetes, paralēli tām vietām, kurās sēž VEF abonementu vai viesu kartīšu īpašnieki, tādējādi bija iespējams novērot vairākas radušās konfliktsituācijas starp biļešu un kartīšu īpašniekiem, kurās nejutās ērti nedz viena, nedz otra iesaistītā puse.
Lūk, ir arī šādas tādas nianses, kuras vairāk vai mazāk ir būtiskas, jo, kā mēs visi zinām arī sīkumi ir svarīgi, lai arī ir sīkumi. Ja klubs vēlas nodrošināt skatītāju pēctecību ir jādomā pie šāda veida niansēm. Visu cieņu, ka mārketinga daļa vēlas padarīt krāšņāku pasākuma programmu, bija/ir novērojamas arī ļoti pozitīvas lietas. Piemēram, atzinīgus vārus ir pelnījusi pirms-spēles izsaukšana, kuba video jeb reklāma (kurā acīmredzot ir investēts daudz), karsējmeitenes, spēles programmiņas. Arī doma par bērnu pūsli nav slikta, tomēr ir jāapzinās, ka arī citviet pasaulē, gan nba, gan Eiropā spēles apmeklē ģimenes, bet pūšļus jeb atrakcijas netālu no laukuma nav izdevies novērot. Vai nu bērnu stendi ir kkur arēnas gaiteņos, kur ir ierīkotas bērnu istabiņas vai tādu nav vispār. Ja vēlas nodrošināt apmeklētāju pēctecību, tad nedrīkst sportu pārvērst par koncertu/bērnudārzu/simfonisko orķestri vienuviet. Bbola līdzjutējam vajag kopīgu un vienojošu saukli, kas pārvērstu fanus sestajā laukuma spēlētājā!
Ar cieņu, un vēlot izdošanos!
Ervins
7
nu nu …. VEF fani speles laika RIGAS VEF izkliedza pēdējā spēlē kādas 15 reizes, Vefinj – 10 reizes, trīs reizes ar bungām un gala Rīgas VEF ari kādas 7-8 reizes un nja dziesmas, kas pēc skaita pat nepārsniedz saukļus, pat mazāk bija!
Sarauj var lietot tikai nabagi Dinamo un citi “Kuzmiči” – jo jēga tev visu spēles laiku Saraut, paraut , IERAUT :D sajuti, Sarauj nevajadzību? Sajuti Armand?
Par Pārējo gan +- jāpiekrīt – gan politika ar skatītāju izvietojumu, gan ekscesiem par un ap iekļūšanu Arenā ir vienkārši – DZĪVAIS UNIKUMS!