Batista: „Kavaļausks man ir kā brālis”

Otrdien, 13.novembrī, ULEB Eiropas kausa izcīņas mājas spēlē „VEF Rīga” tiksies ar Francijas klubu „Le Mans”. Pirms spēles uz sarunu aicinājām viesu komandas basketbolistu J.P. Batistu, kuram Latvijas basketbolists nav svešs, jo šeit viņš pavadīja 2007./2008.gada sezonas noslēdzošos mēnešus.

Pirms četriem ar pusi gadiem spēlēji Rīgas „Barons” komandā. Kā atceries šo laiku?

Man patika šeit. Sportiski viss bija kārtībā, klubam tas bija lielisks gads, jo uzvarējām gan Latvijā, gan FIBA kausā. Patika pati pilsēta, jo šeit bija ko darīt, lai gan pamatā esmu vienkāršs puisis. Tos mēnešus dzīvoju viens, jo mana sieva bija atgriezusies Brazīlijā, lai sagatavotos gaidāmajām kāzām, tāpēc bija noderīgas dažādās laika pavadīšanas iespējas. Bieži devos skatīties filmas, gāju pastaigās, iepazinu dažus šeit dzīvojošos brazīliešus, arī amerikāņu mācītājus, pavadīju laiku ar toreizējo pretinieku „ASK Rīga” komandas spēlētāju Dveinu Broilsu, kurš, starp citu, šosezon spēlē Francijā un man izdevās satikt viņu pirms pāris nedēļām. Noteikti, ka spēlēšana Rīgā bija lieliski pieredze, tāpēc palikušas tikai pozitīvas atmiņas. Vienīgi šeit prasījās nedaudz vairāk saules (smaida).

Kopš pēdējo reizi šeit spēlēji Latvijas basketbolā notikušas ievērojamas izmaiņas. Vai sanācis sekot līdzi šejienes notikumiem?

Pavisam nedaudz. Īsti nezināju kas noticis, piemēram, ar „Baronu” vai to, ka otrs tā laika lielais klubs „ASK Rīga” vairs nepastāv... Savukārt par VEF zināju tāpēc, ka šeit spēlē viens no maniem labākajiem draugiem Antans Kavaļausks.

Iepazināties koledžā?

Spēlējām kopā ASV junioru koledžas komandā, tolaik mums abiem bija viens mērķis, uz basketbola laukuma sapratāmies vienā valodā. Viņš man ir kā brālis. Šīs varbūt ir tās attiecības, kurās nav jārunā katru dienu, lai tās tāpat būtu īpašas. Tāpēc noteikti, ka gaidāmā spēle Rīgā būs īpaša. Būs interesanti, jo šī būs pirmā reize, kad spēlēsim viens pret otru kopš esam savās profesionāļu karjerās.

Vai sanāca sekot līdzi arī Antana gaitām Olimpiskajās spēlēs?

Skatījos katru spēli un patiešām jutu līdzi. Īpaši prieku sagādāja Antana veiksmīgās epizodes.

Ko sagaidi no spēles pret „VEF Rīga”?

Gaidām ne ko citu kā vien ļoti spraigu cīņu. Viņiem ir ļoti laba komanda, kas tikko kā uzvarējusi lieliskā spēlē „Žalgiri”. Pats esmu spēlējis pret „Žalgiri”, tāpēc zinu, ko tas šeit nozīmē. VEF ir lieliska komanda ar labu bumbas kustību, kas ļauj izpausties viņu snaiperiem. VEF ir arī vairāki atlētiski spēlētāji - Īdžejs Roulends un Vils Danielss, pret kuru spēlēju pagājušajā gadā Francijā.

Ar Vilu spēlēji pagājušajā sezonā, bet kad sanāca uzspēlēt pret Īdžeju?

Vēl koledžā. Tur Īdžeja Saint Mary’s universitātes komanda ir viens no lielākajiem sāncenšiem manai Gonzagas universitātei. Tā sāncensība ir salīdzināma ar Brazīlijas un Argentīnas dueļiem – kā dūre pret dūri. Tās bija ļoti spraigas spēles, atceros Īdžeju kā vienu no viņu komandas labākajiem spēlētājiem.

Rīgā jāspēlē pret vēl vienu Tev pazīstamu basketbolistu, kurš turklāt ir bijušais komandas biedrs. Vai zini kuru?

Jā – ar Kasparu (Bērziņu). Būs jautri, pēdējo reizi ar viņu spēlēju 2008.gadā. Atceros viņu kā atlētisku spēlētāju, kuram ir labs metiens.

Ko vari teikt par Latvijas basketbolu kopumā?

Jums ir daudzi lieliski snaiperi, labi basketbola pamati, spēlējat pareizajā spēles manierē.

Vai esi apmierināts ar savas komandas sezonas sākumu?

Diezgan lielā mērā jā, jo Francijas līgā esam uzvarējuši gandrīz visās spēlēs, zaudējot tikai vienreiz, pašā galotnē pret Parīzes komandu (87:88). Uzskatu, ka to spēli mums vajadzēja uzvarēt un tad mēs Francijā būtu neuzveikti. Pagājušajā nedēļā neveiksmīgi iesākām Eiropas kausu, kur mačā pret „Triumph” sliktais spēles sākums mūs iegāza un beigās nepaguvām atspēlēties, piedzīvojot zaudējumu.

Pirms sezonas gandrīz iekļuvāt Eirolīgā.

Tas mums bija lielisks turnīrs, kura laikā pamazām uzņēmām apgriezienus, labi nospēlējot un uzvarot pirmajās divas kārtās. Trešajā kārtā, kur mums bija trešā spēle trīs dienās, bijām diezgan noguruši un nespējām pacīnīties pret mājiniekiem „Cantu”, kam starpā bija viena diena brīva. Taču kopumā bija labi un uzskatu, ka Eiropas kausā mums ir reālākas iespējas pacīnīties par ko vairāk. Negribi spēlēt turnīrā, kur esi bez jebkādām cerībām, tāpēc Eiropas kausā spēsim būt krietni vien ambiciozāki.

Lemānā spēlē jau piekto gadu, kas ārzemju spēlētājiem Eiropā ir reta parādība. Kā Tev izdevies to paveikt?

Vienkārši atradu īsto vietu, kur apkārt klubā ir lieliski cilvēki – prezidents, treneris. Esmu vienkāršs, tāda pati ir Lemānas pilsēta, tāpēc teicami saderam kopā. Pats diezgan veiksmīgi esmu šeit spēlējis, tāpēc viņi visu laiku bijuši ieinteresēti paturēt mani sastāvā un vienoties bijis ļoti viegli. Laika gaitā bijuši arī piedāvājumi no citām Francijas komandām, bet neesmu spējīgs pāriet uz kādu no konkurentiem.

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem