Esam radījuši vienu no labākajām sistēmām, kādu esmu redzējis Eiropā

Par profesionālās basketbola skolas "VEF Rīga" darbību, nākotnes plāniem un citām tēmām stāsta tās valdes priekšsēdētājs, viens no "VEF Rīga" atjaunotājiem Mārtiņš Lauva.

Kā varētu raksturot šā brīža situāciju "VEF skolā"?

"VEF skola" ir būtiski mainījusi sadarbības formu ar spēlētājiem, bet saturs ir saglabājies – palīdzēt talantīgākajiem jaunajiem Latvijas basketbolistiem 100% realizēt savu basketbola potenciālu. Iepriekš "VEF skola" vairāk pastāvēja kā sociāls projekts, kura ietvaros spēlētājiem saistību ar šo organizāciju nebija vai arī tās bija ļoti simboliskas. Šobrīd jauno spēlētāju attiecības ar "VEF skolu" regulē līgums ar precīzi norādītām abu pušu saistībām, abu pienākumiem. Lepojos, ka tik daudz jaunu un talantīgu spēlētāju, tik īsā laika periodā ir mums uzticējušies un varu apsolīt, ka izdarīsim visu, kas no mums atkarīgs, lai palīdzētu viņiem realizēt savu talantu profesionālajā basketbolā.

Allaž esmu uzskatījis, ka jaunajiem spēlētājiem vecumā līdz 22-23 gadiem Latvija ir pati labākā vieta, kur attīstīties. Arī sadarbība ar "VEF skolu" paredz, ka saistības spēlētājiem ar mums ir tieši līdz 22-23 gadu vecumam. Šāds termiņš nav izvēlēts nejauši, jo mūsu pārliecība ir tāda, ka vēlamies, lai spēlētājs dodas uz ārzemēm gudri un sagatavots, nevis pēc pirmā izteiktā piedāvājuma.

"VEF skola" darbojas kopš 2012.gada. Kāds vērtējums par līdz šim paveikto?

Līdzšinējais "VEF skolas" darbs neapšaubāmi bijis ļoti simpātisks. Mans, vēl joprojām aktuālais, jauno basketbolistu attīstības projekts "BAA Rīga" bija pirmais Latvijā, kas mēģināja strādāt ar īpaši talantīgiem basketbolistiem, un "VEF skola" savā veidā turpināja iesākto. Jāskatās gan, kā viss attīstīsies ilgtermiņā, bet uz šo brīdi rezultāts ir visai iespaidīgs. Rodions Kurucs, Anžejs Pasečņiks, Verners Kohs un vēl virkne citu skaļu uzvārdu attīstījušies tieši "VEF skolā". Tādējādi jau uz šobrīd ir taustāms rezultāts. Piemēram, Latvijas U18 izlases 4.vieta 2013.gada Eiropas čempionātā bija 100% "VEF skolas" nopelns.

Kādas ir galvenās vērtības, pēc kurām savā darbībā vadās "VEF skola"?

Pamatvērtība ir katrs konkrētais spēlētājs un viņa individuālā attīstība. Tā ir prizma un vektors, caur kuru strādājam. Jebkura "VEF skolas" darbība ir vērsta uz katra spēlētāja individuālo pilnveidošanos. "VEF skolas" komandai nav pašmērķis izcīnīt Latvijas Basetbola līgas II divīzijas čempionu titulu. Tas drīzāk ir instruments palīdzēt katram spēlētājam attīstīties tajā pozīcijā, kurā viņš varētu spēlēlēt profesionālajā basketbolā.

Latvijā basketbolā ir gan tradīcijas, gan masveidība, gan pateicīga ģenētika. Nav neviena iemesla, lai pārskatāmā nākotnē Latvija nebūtu viena no Eiropas TOP3 izlasēm. Attiecīgi gatavojam spēlētājus šim līmenim.

Kādas ir galvenās "VEF skolas" priekšrocības?

Varētu akcentēt divas lietas, ar ko pozitīvi atšķiramies no pārējiem, un ne tikai Latvijā – individuālais darbs un koncentrēšanās uz katra spēlētāja basketbola talanta 100% realizāciju profesionālajā sportā. Savā nu jau desmit gadu ilgajā darbā ar jaunajiem spēlētājiem manā vadībā ir sagatavoti divi spēlētāji, kuri izvēlēti NBA draftā. Līdz ar to nu jau ar lielu pārliecību varu teikt, ka tās metodes, kuras izmantoju jauno spēlētāju attīstībā, strādā. Arī mana komanda, kas šo procesu realizēja ikdienas darbā, lielā mērā visu šo gadu laikā ir palikusi nemainīga.

Runājot par individuālo darbu, tad neticu, ka Latvijā un daudzviet citur pasaulē jaunajiem spēlētājiem tiek nodrošināta tāda līmeņa basketbola tehnikas attīstība, fiziskā attīstība un medicīniskā aprūpe, kāda tiek nodrošināta "VEF skolā". Gadiem ilgiem esmu vērojis citas jauniešu basketbola sistēmas un tādu kvalitāti, kāda ir šeit, neesmu redzējis nekur citur.

Otra lieta, ar ko atšķiramies, ir tas, ka mums primārais ir spēlētājs. Pretēji citām jauniešu sistēmām, esam ļoti elastīgi sadarbībā starp "VEF skolu" un lielo komandu, kas ir "VEF Rīga". Esam gatavi sadarboties ar jebkuru klubu, kas atbilst konkrētā spēlētāja attīstības līmenim konkrētajā laikā. Reti kurš latviešu spēlētājs ir sasniedzis "VEF Rīga" līmeni ātrāk par 20-21 gada vecumu, bet tajā pašā laikā šajā starpposmā viņi bieži vien jau ir izauguši no "VEF skolas" līmeņa. Tāpēc esam ļoti, ļoti elastīgi attiecībā uz šo starpposmu – nevienā citā sistēmā tā nav. Individuālais darbs un elastība pārejas posmā – tās ir divas galvenās priekšrocības, kuras ir "VEF skolai".

"VEF skolā" aktivizējusies līgumu slēgšana ar jaunajiem spēlētajiem, kas ir aktuāla tēma saistībā ar lojalitāti. Proti, spēja atcerēties par tiem, kas ieguldījuši darbu attīstības procesā pirms lielās slavas.  

Lojalitāte ir audzināšanas jautājums – vai nu jaunais spēlētājs novērtē to, kas viņa labā darīts un ir attiecīgi lojāls pret cilvēkiem, kuri palīdzējuši viņam kaut ko sasniegt. Vai arī uztver visu ieguldīto darbu, līdzekļus par pašsaprotamu lietu un, tiklīdz konkrētā sistēma viņam vairs nav izdevīga, spēlētājs dodas prom, nepasakot pat paldies. Šajā jautājumā pat nav tik būtiski, vai esi basketbolists, futbolists vai grāmatvedis. Mums, "VEF skolā", 16-18 gados ir par vēlu ieaudzināt lojalitāti savos audzēkņos, tas ir ģimenes uzdevums, kas sākas ar jaunieša pirmo dzīves gadu.

Runājot par līgumiem, tad, jā – no šīs vasaras, “VEF skolā” strādāsim tikai ar tiem spēlētājiem, kuriem būs parakstīti ilgtermiņa līgumi. Tās zināmā mērā ir standarta vienošanās – ļoti līdzīgi līgumi tiem, kādus jaunajiem spēlētājiem piedāvā Spānijas vai Itālijas klubi, ne ar ko īpaši neatšķiroties. Standarta līgums paredz spēlētāja saistības līdz 22-23 gadu vecumam, paredzot vienlaikus izejas iespējas par korektu transfēru. To, ka nosauktais vecums ir optimāls aizbraukšanai no Latvijas un, attīstoties VEF sistēmā, ir pierādījuši gan Dairis Bertāns, gan Jānis Timma.

Piesaistot talantīgos spēlētājus no citām sporta skolām, kuri faktori spēlē lomu? Reizēm sporta skolas var nevēlēties laist savus talantus projām.

Attiecībā uz jauniešiem, izņemot dažus attīstības centrus kā Valmierā, Ventspilī, tagad arī Liepājā, Ogrē, citās vietās nevar piedāvāt pilnvērtīgu attīstību talantīgākajiem  jaunajiem basketbolistiem no 15-16 gadu vecuma. Iemesls ir triviāls – tas maksā ļoti dārgi un sporta skolām nav tādu finansiālu iespēju.

Runājot par sporta skolām un treneriem, kuri atsevišķos audzēkņos ir ieguldījuši vairāk laika, nekā viņiem par to maksā, mums ir noteikta korekta finansiālas atlīdzības sistēma. Tā ir pieeja, kas “VEF skolā” tika iesākta kopš dibināšanas un tā tiek turpināta arī šobrīd.

Ņemot vērā, ka latvieši kā ziemeļnieki nobriest vēlāk, kā šis aspekts ietekmē darbu "VEF skolā"?

Ar to "VEF skola" atšķiras no citām basketbola sistēmām ārpus Latvijas. Individuāli un uzmanīgi pieejam jaunieša briedumam, pielāgojot slodzes un attīstības programmu. Kāpēc tiem mūsējiem, kuri aizbrauc uz Spāniju, Itāliju, regulāri rodas traumas? Tāpēc, ka tur ar viņiem strādā kā ar dienvidniekiem un jaunie latviešu puiši tam nav gatavi, jo mūsējie attīstās par četriem pieciem gadiem vēlāk nekā vienaudži no dienvidiem. Tas ir iemesls, kāpēc cenšos publiski diskutēt par to, lai jaunie Latvijas basketbolisti nebrauc projām no valsts pārmērīgi agri. Viņiem obligāti nav jānonāk "VEF skolā", bet noteikti ir svarīgi atrasties tādā vietā, kur saprot šo jauno spēlētāju brieduma pakāpi un fizioloģijas specifiku.

Šobrīd trīs Latvijas spēlētāji, kuri spēlē visaugstākajā līmenī Eiropā, no Latvijas aizbrauca 22-23 gadu vecumā. Tas ir vislabākais piemērs, kāpēc šāda pieeja ir pareiza. Jānis Timma, Dairis Bertāns, Jānis Strēlnieks – viņi visi ar maziem solīšiem ir pilnībā izgājuši Latvijas basketbola pilno piramīdu – sākuši reģionālajās sporta skolās un pabeiguši valsts TOP klubos. Kad esi kļuvis par VTB Vienotās līgas komandas – šajā gadījumā VEF komandas – līderi, tad atbalstu, ka ir jāsper nākamais solis un jādodas turpināt attīstību uz ārzemēm.

Kā vērtē “VEF skolas” basketbola infrastruktūru?

"VEF skola" piedāvā izcilu gan sadzīves, gan sporta, gan medicīnas infrastruktūru. No nākamās sezonas "VEF skola" strādās Rīgas Olimpiskajā Sporta centrā praktiski sinhroni ar "VEF Rīga" komandu, kas būtiski atvieglos jauno spēlētāju iesaisti lielās VEF komandas darbā.

Tāpat "VEF skolas" spēlētāju rīcībā ir labākā iespējamā medicīnas infrastruktūra – gan tehniskā līmenī (pasaules jaunākās medicīnas tehnoloģijas), gan ārstu pakalpojumu līmenī. Sadarbojamies gan ar Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) medicīnas centru, gan LSPA, gan "Capital Clinic Rīga". Tādus medicīnas testus, kādus veic "VEF skolā" divas reizes gadā, neesmu redzējis nevienā citā jauno basketbolistu attīstības sistēmā ne Latvijā, ne ārzemēs un pats svarīgākais, ka atbilstoši šīm pārbaudēm tiek plānotas katra spēlētāja individuālās slodzes un programmas.

Nekur Spānijas vai Itālijas klubos nav tik kvalitatīva jauno spēlētāju attīstības infrastruktūra kā Rīgā un ne tikai – labi apstākļi Latvijā ir arī Valmierā, Ventspilī, Liepājā, Ogrē. Tāpēc varu teikt, ka Latvijā infrastruktūra ir fantastiskā līmenī. Daudzi to novērtē tikai tad, kad aizbrauc uz citām valstīm un reāli redz, kādus apstākļos viņi ir nonākuši.

Tāpat saviem spēlētājiem nodrošinām ļoti labus dzīvošanas apstākļus, blakus treniņu bāzēm, kā arī, kas nav mazsvarīgi, kvalitatīvu un pilnvērtīgu ēdināšanu.

Viens no gadījumiem, kad došanās uz ārzemēm bijusi veiksmīga, ir Kristapa Porziņģa piemērs. Lai gan arī viņš izteicies, ka sākumposmā apstākļi Spānijā neesot bijuši no labākajiem.

Kristaps Porziņģis ir izņēmumu izņēmums, kādi rodas reizi 100 gados un labi, ka mums tāds ir. Protams, ticu, ka pagājušās vasaras tendence, kad daudzi talantīgie jaunieši pieņēma lēmumu turpināt attīstību Spānijā, lielā mērā bija Porziņģa ietekmē. Diemžēl, ne visi jaunieši apzinās, ka Porziņģa ceļš bija unikāls, un, visticamāk, vēl ilgi netiks atkārtots.

Vairāki no jaunajiem latviešu spēlētājiem, kuri devušies uz Spāniju, šobrīd spēlē zemākajās līgās. Spānijas otrā līga būtu pielīdzināma LBL I divīzijas līmenim, bet daudzi spēlē trešajā vai pat ceturtajā līgā. Neuzskatu, ka spēlētājiem, kuri bijuši starp vadošajiem U18 izlasē, tā būtu īstā vieta. Iespējams, daudz vērtīgāk būtu palikt Latvijā un izmantot šeit nodrošinātās iespējas. Tajā pašā laikā, protams, ceru, ka tie jaunie spēlētāji, kuri devušies uz ārzemēm, tur tomēr spēs realizēt savu basketbola potenciālu.

"VEF skola" startē LBL II divīzijā. Vai tur esošais līmenis ir optimāls?

Domāju, ka noteikti. Janvārī trīs "VEF skolas" spēlētāji pārgāja uz LBL I divīzijas klubiem – Kārlis Šiliņš, Kārlis Garoza un Zigmārs Raimo. Šobrīd jau var droši apgalvot, ka pareizo lēmumu pieņēma tikai Raimo, kurš vienīgais ir gatavs LBL I divīzijas līmenim. Nonākot pārāk augstā līmenī, jaunie spēlētāji nepilnveidojas, bet gan tikai mēģina izdzīvot – tā nav attīstība. Var pamēģināt spēkus kaut kur augstāk, bet, lai pilnībā nobriestu pieaugušo basketbolam, piemēram, Šiliņam un Garozam vēl vajadzēja uzspēlēt LBL II divīzijā

Līdz ar to LBL II divīzijā, kur spēlē "VEF skola", ir optimāls līmenis. Turklāt pastāv papildus iespējas – ir iespēja spēlēt VEF Latvijas Jaunatnes Basketbola līgas A grupā, ir Eiropas Jaunatnes Basketbola līgas (EYBL) posmi, ir jauniešu Eirolīga, arī atsevišķās reizēs LBL spēles pie "VEF Rīga". Nav nepieciešamība pārmērīgi trakot, ko pierādījuši vairāki minētie piemēri. Tas pats Jānis Timma vēl 18-19 gadu vecumā spēlēja LBL II divīzijā, turpinājumā attīstot savu karjeru ļoti pakāpeniski: Liepājā, tad Ventspilī, tad VEF un tagad, 23 gadu vecumā, viņš ir VTB Vienotās līgas TOP kluba Sanktpēterburgas "Zenit" kapteinis, kā arī viens no līderiem.

Jaunatnes basketbolā bieži bijušas diskusijas par spēļu skaitu. Vai "VEF skolas" audzēkņiem slodze ir līdzsvarā?

Sekojam tam visam līdzi un nepieļaujam pārslodzi. Katram spēlētājam briedums, attiecīgi arī slodze, atšķiras. Visi mūsu spēlētāji tiek testēti LOV medicīnas centrā, ko iecerēts darīt divreiz gadā. Tas par Latvijas Sporta pedagoģiskās akadēmijas testiem, muskuļu balansa un kopējā stāvokļa analīzei. Attiecīgi no testu rezultātiem tiek piemērotas slodzes. Tā ir vēl viena no lietām, ar ko pozitīvā ziņā atšķiramies. Proti, slodzes un treniņu programma tiek balstīta uz zinātniskiem pamatiem, nevis uz intuīciju vai izjūtām. Tas būtiski samazina jauno spēlētāju traumu risku.

Vēl viens virziens, ko var piedāvāt "VEF skola", ir augstākās izglītības iegūšana ASV caur basketbolu un spēlēšanu NCAA.

Jā, arī šo virzienu attīstām, kur sadarbojamies ar Raimondu Miglinieku, kuram ir plaši sakari ASV koledžu basketbolā. Profesionālā basketbola kontekstā gan īsti neticu ASV koledžu basketbolam, taču atsevišķiem spēlētājiem tas ir ļoti kvalitatīvs un pozitīvs risinājums.

Manuprāt, latviešu psiholoģijai un fizioloģijai NCAA basketbola sistēma nav piemērota, jo tur izdzīvo tikai nobrieduši (fiziski un mentāli), disciplinēti un pašpietiekami spēlētāji. Tāpēc arī mums no NCAA basketbola nav augsta līmeņa atdeves. Latviešiem vecumā no 18-22 gadiem ir nepieciešams pilnīgi savādāks treniņu process, nekā to spēj piedāvāt NCAA.

Kādi ir nākamie virzieni, kurus "VEF skolai" vajadzētu attīstīt?

Šobrīd galveno darbu esam paveikuši - tas bija jauno spēlētāju līgumattiecību sakārtošana ar "VEF skolu". Individuālais darbs, kā arī citi aspekti jau bija kvalitatīvā līmenī, tāpēc ilgtermiņa rezultātu sasniegšanai, trūka vien tas, ka ar spēlētājiem nebija korektas juridiskās attiecības. Šajā situācijā visbūtiskākās ir spēlētāju intereses – ilgtermiņa saistības nodrošina iespēju spēlētājiem nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus lēmumus.  

Jauno spēlētāju līgumi ar "VEF skolu", kā jau iepriekš minēju, ir standarta līgumi, kas līdzinās tādiem, ko paraksta ar ārzemju klubiem. Turklāt šādas vienošanās neliedz pēc tam studēt ASV un spēlēt koledžu basketbolā, jo tas nav profesionāls līgums.

Tāpat šosezon esam spēruši milzīgu soli, lai uzlabotu sadarbību ar lielo komandu. Gan gaidāmajā vasarā, gan nākamajā sezonā, sadarbība sasniegs kvalitatīvi jaunu līmeni, faktiski sinhronizējot "VEF Rīga" un "VEF skolas" gan treniņprocesus, gan spēļu grafikus – tā, lai ieguvēji būtu gan jaunie spēlētāji, gan VEF komanda.

Vai ir kādi etaloni starp basketbola sistēmām, kuri "VEF skolai" ir kā paraugi?

Labākā basketbola sistēma, ko esmu redzējis, ir serbu FMP, kur viena kompleksa ietvaros ir apvienots gan basketbols, gan izglītība, individuālais darbs. Mums nav izdevies radīt tik vienotu modeli, bet saliekot kopā dažādus klucīšus – Rīgas 49.vidusskolu, tur esošās kopmītnes, basketbola zāli, netālu esošo Olimpiskā Sporta centra bāzi, esam radījuši ko ļoti līdzīgu. Forma nav vienota, bet saturs ir teju tāds pats. Tāpēc varētu teikt, ka šobrīd esam radījuši vienu no labākajām sistēmām, kādu esmu redzējis Eiropā. To pierāda arī rezultāti – ne velti pagājušajā sezonā "VEF skola" spēlēja jauniešu Eirolīgas finālturnīrā Madridē, esot starp labākajām jauniešu basketbola komandām Eiropā. Tas liecina, ka ejam pareizajā virzienā.

Papildus spēlētāju attīstīšanai caur "VEF skolu" izgājuši arī vairāki jaunie Latvijas treneri, kuri šobrīd ir profesionālajos klubos – Jānis Gailītis, Nikolajs Mazurs, Raimonds Feldmanis.

Jā, tas varbūt nav populārs, bet nenoliedzami ļoti svarīgs aspekts. "VEF skola" Latvijas basketbolam ir devusi trīs labus, jaunus trenerus, kuri nāk ar mūsdienīgu izglītību,  ar jaunām idejām un redzējumu. Tas ir liels un vērtīgs pienesums basketbola attīstībai Latvijā.

Tāpat šo zināšanu nodošanu veicinām arī ar citu Latvijas basketbola pārstāvju iesaisti. Esam runājuši ar Kristapu Valteru, Jāni Timmu, Raimondu Miglinieku par to, ka viņi vasarā varētu palīdzēt "VEF skolas" treniņprocesā, daloties ar savu pieredzi un zināšanām. Pirms pāris gadiem ar Jāni Timmu biju Stambulā, kur viņš trīs dienas trenējās ar tā brīža NBA spēlētāju Hedo Turkoglu. Pēc tam Jānis atzina, ka tās bijušas, iespējams, pašas vērtīgākās individuālā darba dienas, kādas viņam vien izdevies pieredzēt. Tādā veidā jaunais spēlētājs var uzzināt daudzus vērtīgus sīkumus, kurus pats diez vai iedomāsies un arī treneris tos nepateiks. Tāpēc darbs ar pieredzējušajiem spēlētājiem ir ļoti vērtīgs un nevar pārvērtēt šo pieredzes nodošanu jaunajiem spēlētājiem, ko centīsimies veicināt "VEF skolā".

Kāda ir "VEF skola" tuvākās nākotnes vīzija?

Turpināsim strādāt un darīt visu iespējamo, lai spēlētāji par 100% realizētu savu basketbola talantu un potenciālu. Katram tas ir citādāks. Nestrādājam tikai uz kādu supertalantu – nešķirojam spēlētājus un vienādi kvalitatīvi strādājam ar visiem, kuri ir "VEF skolā". Iespējams, kāds šajā vecumā vēl nav starp pašiem labākajiem, bet vēlāk tieši šis basketbolists spēlēs NBA.

Protams, vēlamies parakstīt vienošanās ar talantīgākajiem latviešu spēlētājiem. Cits jautājums, vai to izdodas panākt. Šajā ziņā neesam arī agresīvi. Ja jaunais spēlētājs pasaka, ka viņam mūsu piedāvājums nav interesants, respektējam to un vēlam veiksmi karjerā. Savukārt, ja parakstām vienošanos, tad spēlētājs ir piekritis mūsu piedāvātajai jauno spēlētāju attīstības filozofijai, kas ir pakāpeniska, bez straujiem lēcieniem, soli pa solītim. Tā uzskata visa mūsu komanda – es, Gatis Jahovičs, Līga Kļaviņa, Raimonds Feldmanis, arī Raimonds Miglinieks un “VEF Rīga”. Basketbola vidē daudzi piekrīt mūsu redzējumam, daudzi – nē, bet ejam savu ceļu un esam pārliecināti, ka tas nesīs augļus.

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem