Ingus Jakovičs: esmu vienkārši Ingus, nevis Cesvaines monstrs

"VEF Rīga" saspēles vadītājs Ingus Jakovičs intervijā atskatās uz pirmo gadu vienības sastāvā, atklāj redzējumu par savu progresu un citām aktualitātēm.

Ingu, apritējis tieši viens gads kopš pievienojies "VEF Rīga". Cik ātri pagājis laiks VEF nometnē?

Kopumā tas pagājis ļoti ātri. Pirmais pusgads, kad tikko kā biju iesācis spēlēt komandā, varbūt likās garāks, bet otrā gada daļa noteikti pagāja ļoti ātri. Nebiju gaidījis, ka būšu Latvijas valstsvienības kandidātos, tāpēc vasarā nebija pārāk daudz brīvo dienu. Uzreiz pēc izlases atgriezos klubā, tāpēc beigās gads aizritēja diezgan ātri.

Kuri bijuši spilgtākie notikumi, spēles no Tava pirmā gada VEF?

No šās sezonas nāk prātā tas brīdis novembrī, kad parādīju labu individuālo sniegumu. Pašam patika kā nospēlēju mačos pret "Lokomotiv-Kuban" (Ingum šajā spēlē 29 min, 15p., 5 atl.b., 4 rez.piesp.)  un "Khimki" (25 min, 17p.). Zaudējumi gan gandarījumu kaut kā piezemē, bet tās bijušas līdz šim labākās spēles karjerā.

Atskatoties uz pirmo gadu VEF rindās, vai viss ir noticis tā, kā biji plānojis?

Domāju, ka vairāk vai mazāk viss sakritis tā, kā biju gaidījis. Pirmajā sezonā zināju, ka daudz nespēlēšu, jo galvenais bija treniņi, iespēja sacensties un trenēties ar labākiem spēlētājiem. Otrajā sezonā, protams, gaidīju vairāk minūšu un lielākas iespējas pierādīt sevi.

Vai var uzskatīt, ka lēmums pievienoties VEF ir attaisnojies? Kad pārcēlies no Liepājas, bija arī skeptiķi, bet praksē pierādījies, ka VEF sastāvā iegūsti labu iespēju spēlēt starptautiskajā līmenī.

Lēmums noteikti ir attaisnojies. Ja godīgi, nedomāju, ko citi teiks. Pats zināju, ka to varu, pierādīšu to un darīšu visu, lai iegūtu spēles laiku. Jāatzīst, ka arī nedaudz paveicās, jo komandā kādu laiku nevarēja atrast otru saspēles vadītāju, kas deva man lielāku iespēju pierādīt sevi.

"VEF Rīga" sastāvā piedzīvoji debiju tādos starptautiskajos turnīros kā Eiropas kauss un VTB Vienotā līgā. Vai aizdomājies par lēcienu, kuru esi veicis?

Jā, ik pa laikam par to aizdomājos. Ja iepriekš ar Liepājas komandu spēlēju LBL un BBL, tad, pievienojoties VEF, bija jāpārkāpj uz Eiropas kausa un VTB Vienotās līgas līmeni, kas ir pat divreiz augstāks. Tāpēc esmu priecīgs par to, jo jūtu, ka spēju spēlēt šādā līmenī.

Šosezon esi viens no visvairāk progresējušajiem vefiešiem. Kas sekmējis to un kā tas izpaužas?

Pirmkārt, tā ir pārliecība, kas daudz ko nosaka. Tad ir sajūta, ka laukumā vari izdarīt daudz vairāk, redzi vairāk un labāk saproti notiekošo. Tas neizpaužas tikai tā, ka vari iemest labāk vai atdot piespēli, bet tādā veidā, ka vienkārši redzi un saproti spēli labāk.

Vai skaties citu komandu spēles?

Neapšaubāmi, jo ļoti daudz ko var iemācīties no skatīšanās vien un pēc tam mēģināt to visu realizēt uz laukuma. Daudz skatāmies Eirolīgas spēles, tāpat treneri dod video ar mūsu pašu spēlēm un pretiniekiem, kurus analizējam. Turklāt tieši manā pozīcijā vairāki no mūsu pretinieku komandu saspēles vadītājiem, kas mums nāca pretī Eiropas kausā, ir spēlējuši Eirolīgā. No tā visa var mācīties.

Noteikti progresu vairojis arī treniņu darbs. Vai tiesa?

Protams, arī treniņu darbs. Daudz ko deva arī Latvijas valstsvienībā pavadītā vasara. Viena lieta ir trenēties vasarā vienam pašam, bet pavisam kas cits ir to darīt, ja apkārt ir ļoti labi spēlētāji.  Piemēram, izlasē mans pretinieks treniņos bija Jānis Strēlnieks. Domāju, ka izdevās daudz ko no viņa iemācīties un paņemt.  Treniņos nebija viegli, jo tajos uz savas ādas pārliecinies, ka viņš ir labas klases spēlētājs. Tas viss arī pārgājis uz sezonu VEF sastāvā.

Kā vispār bija debitēt Latvijas valstsvienībā? Iepriekš biji spēlējis jauniešu izlasēs, bet valstsvienība tomēr ir pavisam cits mērogs.

Jā, tas ir cits līmenis un ir citas sajūtas. Sākumā biju pat uztraucies – kā nu būs. Tomēr beigās nebija tik traki, jo spēju noturēties sastāvā visu vasaru. Kopumā patika izlases laiks, atceros to kā labu vasaru.

Pēc valstsvienības sekoja spēles ar VEF. Lielu daļu laika VEF spēlēs pavadīji kā teju vienīgais saspēles vadītājs. Kā bija atrasties šādā lomā? 

Sākumā nebija viegli, bet pēc tam kļuva ērtāk. Kad vienā brīdī bija jāspēlē 30-35 minūtes, sapratu, ka tomēr vēl neesmu tik pieredzējis, lai tādā līmenī spēlētu šādu laiku. Ja gribi aizsardzībā un uzbrukumā vēl kaut ko izdarīt, beigās vienkārši fiziski nepietiek spēka. Domāju, ka uz to varbūt komanda kaut ko zaudēja.

Ja saspēles vadītāja mākslu vēl apgūsti, tad viens elements, kas Tev labi padodas jau tagad, šķiet, ir pēdējo sekunžu metienu. Tā ir veiksme, esi tos īpaši trenējis vai tas ir kas cits?

It kā neesmu īpaši tos trenējis, ja neskaita, ka dažreiz pirms treniņiem ar Artūru Strēlnieku sacenšamies metienos no centra uz desmit eiro. Kurš iemetīs, tam pienākas balva, tāpēc jāmēģina trāpīt. Varbūt šādos metienos spēlēs veicas arī tāpēc, ka uz tevi nav spiediena un kurš gan var pārmest, ja met, jo citu variantu, kā vien mest pa grozu, nav.

Kad realizē dažus no šiem trakajiem metieniem, TV komentētāji aktualizē Tev piešķirto iesauku Cesvaines monstrs. Vai esi par to dzirdējis un kā tā patīk?

Esmu par to dzirdējis, jo vecāki ir zvanījuši un teikuši. Neteikšu gluži, ka man tā patīk. Lai arī esmu no Cesvaines, bet Cesvaines monstrs? Labāk esmu vienkārši Ingus (smaida).

Atgriežoties pie "VEF Rīga" gaitām, viens turnīrs (Eiropas kauss) šosezon jau galā, ko var izvērtēt. Vai bija arī varianti iekļūt otrajā posmā?

Domāju, ka bija varianti. Īstenībā mums bija stipra grupa, bet ar visu to bija varianti. Bija ļoti daudz iespēju, kur aizķerties. Kopuma salasījās problēmas – gan traumas, gan otra saspēles vadītāja meklējumi. Vienu brīdi ienāca otrs saspēles vadītājs (Džastins) Kobss, atkal jāpakārto treniņi, lai viņš iemācītos un apgūtu kombinācijas. Viņš kaut kā nespēja iejusties, tāpēc radās problēmas ar sastāvu.  Varbūt tas nebija galvenais, jo atsevišķās reizēs arī kaut kur nebijām noskaņojušies. Tomēr visi šie dažādie sīkumi salasās kopā un ietekmē rezultātu.

Šobrīd "VEF Rīga" ir pilnā sastāvā, jo beidzot ierindā ir spēlētāji visās pozīcijās. Kā tas ietekmēs sniegumu?

Jā, ir jūtama stabilitāte un tas, ka ir spēlētāji, kas var pamainīt un palīdzēt. Ja spēlējam astoņu cilvēku sastāvā, vienkārši fiziski nevaram nospēlēt, jo tas uzreiz ir jūtams. Kad ierindā esam visi 12, varam izmantot lielāku spēlētāju rotāciju un tas ļauj spēlēt stabilāk. Pēdējā spēlē Somijā pret "Bisons", kur pārliecinoši uzvarējām, tas jau bija redzams.  Domāju, ka uz priekšu rezultāts uzlabosies diezgan strauji.

Kopā ar pilno sastāvu arī Tev parādījies konkurents saspēles vadītāja pozīcijā – Roberts Loverijs. Kā uztver šo situāciju?

Parādījies veselīgs konkurents. Treniņos ir grūti spēlēt, kas ir labi, jo var mācīties, kā spēlēt aizsardzībā. Tāpat jāsamierinās, ka minūtes vairs nav tik daudz, taču vairāk jākoncentrējas uz to spēles laiku, kas tiek piešķirts. Ja spēlē 30 un vairāk minūtes, ir grūti būt agresīvam visu laiku. Tagad varu koncentrēties uz savām minūtēm un darīt visu ar maksimālo atdevi. Kad nebija otrs saspēles vadītājs, psiholoģiski bija vieglāk, jo, lai arī atbildība ir lielāka, jūties pārliecinātāks, zinot, ka aizmugurē neviena īsti nav un nomainīt tevi nevar. Tagad man ir jāiemācās būt labākam mazāk minūtēs jeb spēlēt efektīvāk.

Kas jāpilnveido, lai nostiprinātu savas pozīcijas un izcīnītu pirmā saspēles vadītāja vietu?

Patlaban man ir nelielas problēmas ar ienākšanu spēlē. Esmu to apdomājis, tagad mēģinu darīt visu iespējamo, lai to labotu un būtu pēc iespējas efektīvāks, tāpēc tās problēmas pāries. Vienkārši jāprogresē un jāpierāda sevi, jāspēlē stabili spēle abos laukuma galos - gan aizsardzībā, gan uzbrukumā.

Uz ko otrajā sezonas daļā jākoncentrējas "VEF Rīga" vienībai?

Jākoncentrējas uz katru spēli. Gan LBL, gan VTB Vienotajā līgā. Nevaram vienkārši uziet uz laukuma un līdz galam nenokoncentrēties. Tagad katra spēle VTB Vienotajā līgā svarīga, tāpat arī LBL neskaitļosim, kas pretī nāk, bet gan iesim uz katru spēli un tieksimies pēc uzvaras.

Foto: Mikus Kļaviņš, VEF Rīga

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem