Ingus Jakovičs: Gribu spēlēt un būt starp stiprākajiem

"VEF Rīga" jaunieguvums Ingus Jakovičs intervijā stāsta par pirmajiem iespaidiem Latvijas čempionu nometnē, kā arī atklāj savu motivāciju pievienoties VEFiņam.

"VEF Rīga" sastāvā esi nedēļu. Kā izdevies iejusties komandā?

Iejusties komandā bija viegli, jo visi ir draudzīgi un pieņēmuši mani komandā. Jau pirmajā dienā bija sajūta, ka esmu komandā bijis ilgāku laiku. Iejušanos atviegloja arī tas, ka pirms tam zināju Jāni Bērziņu un Jevgeņiju Kosuškinu no U20 izlases, kā arī Anžeju Pasečņiku.

Sezonu sāki Liepājas komandā. Kā nonāci VEF?

Par iespēju pievienoties VEF uzzināju diezgan negaidīti, vien pāris nedēļas pirms tika noslēgts darījums. No sākuma ar aģentu bijām izlēmuši, ka līdz sezonas beigām palikšu Liepājā. Tomēr visas šīs situācijas dēļ bija tā, ka nevarēju normāli paspēlēt, jo galvā visu laiku domāju par VEF. Tādā noskaņojumā aizvadīju arī pēdējo spēli Liepājas sastāvā, kas, starp citu, bija tieši pret VEF. Treneris un aģents to redzēja, tāpēc mainījām sākotnējos plānus un nolēmu piekrist VEF piedāvājumam.

Liepājas komandu šosezon pārstāv pāris bijušie vefieši. Vai konsultējies ar viņiem?

Jā, runāju ar Lauri (Blauu) un Uvi (Helmani), kuri man pastāstīja par to, kā ir spēlēt VEFā un kā viss šeit notiek. Viņi man teica, ka iespējas būs, tikai jāmāk tās izmantot.

Ņemot vērā, ka Uvis pērn bija VEF treneru korpusā, vai Liepājas komandas bija līdzīga spēles filozofija kā trenerim Butautam? Kā Tev tas palīdz adaptēties VEF?

Liepājā bija ļoti daudz kas līdzīgs, piemēram, aizsardzības sistēmas un kombinācijas, kuras ir VEF. Tas noteikti atvieglo manu pāreju un adaptēšanos jaunajā komandā.

Ko treneris Butauts sagaida no Tevis?

Treneris teica, ka nekādus brīnumus no manis nesagaida. Galvenais spēlēt savu spēli – darboties agresīvi, nebaidīties, jo kļūdas būs, bet nenokārt galvu un kapāties līdz galam. Palīdzēt, cik vien varu – šobrīd tās varbūt būs 8-10 minūtes, bet laika gaitā jāmēģina palielināt savu lomu.

Līdz šim tādā līmenī klubu basketbolā neesi spēlējis. Kāda bijusi pirmā nedēļa, esot tādā vidē?

Sākumā domāju, ka būs grūtāk. Uzskatu, ka noteikti nekrītu ārā no kopējā skata. Līmenis ir augstāks, kas ir jūtams. Spēlētāji ir lielāki, lēmumi jāpieņem ātrāk, vairs nav iespējams, ka pēc pick and roll vienkārši apspēlē visus un iemet no groza apakšas. Arī par organizatorisko pusi sakāms tikai labākais, jo viss ir augstā līmenī. Sākot ar ģērbtuvēm, medicīnu, aukstajām vannām... Piemēram, citur ir jāiet speciāli uz SPA, bet šeit pašiem ir savas aukstās vannas. Iepriekš nedaudz līdzīgi varbūt bija ar U20, kur bija augsta līmeņa medicīna.

VEF klubam pievienojies 20 gadu vecumā. Kā paraugu karjeras izaugsmei droši vien iespējams ņemt Dairi Bertānu, kurš par vefieti kļuva 21 gada vecumā, katru sezonu pakāpeniski attīstoties.

Tieši, kad nācu uz VEF, skatījos uz Daira Bertāna piemēru. Arī viņš komandai pievienojās līdzīgā vecumā, un redzams, kur viņš ir šodien. Runājot par to, ko vēlos pilnveidot VEFā, tad noteikti vēlos attīstīt piespēlēšanas prasmi, kā arī iegūt stabilāku metienu. Šajā komandā man būs citādāka loma, jo nevarēšu visu laiku skriet un mest, tāpēc piespēles prasme būs būtiska. Protams, arī spēle aizsardzībā, kas šajā līmenī ir ļoti svarīga.

Lielākā daļa komandas biedru VEF ir par Tevi vecāki. Kā ir vadīt komandas spēli, kurā jāizrīko pieredzes bagātāki spēlētāji?

Ir nedaudz īpatnēji, jo kad nosauc kombināciju, kāds no pieredzes bagātākajiem spēlētājiem varbūt nav ar to apmierināts un pēc tam saka, ka labāk vajadzēja citu sadarbību, tāpēc ir jāmācās lasīt spēles situācijas. Taču esmu jaunais un jārēķinās, ka nebūs tik viegli. Iepriekšējās komandās, kurās spēlēju, pārsvarā bija tā, ka ļoti daudz man pašam sanāca uzņemties iniciatīvu, ko treneri lika darīt. Īpaši tas bija LBL2 un Jaunatnes līgā, kuru pabeidzu tikai pirms diviem gadiem. Jau no mazotnes visur biju pieradis uzņemties, bet tagad lēnām veicu pāreju. VEF komandā man lielāks uzsvars būs uz piespēlēm, bet mazāk uz metieniem, pie kā pamazām pierodu.

Tavā pozīcijā VEF ir amerikāņu saspēles vadītājs Dī Brauns, kurš guvis pieredzi NBA un Eirolīgā. Cik ļoti lūkojies iespējā pārņemt saspēles vadītāju gudrības no Dī?

Vēl neesmu paguvis to izdarīt, jo komandā esmu īsu laiku, bet noteikti gribētos uzzināt par to, kā viņam karjerā gājis un iegūt kādas zināšanas. Vēl iejutīšos un tad gan jau noteikti uzprasīšu. Līdz šim salīdzinoši maz sanācis uzspēlēt pret viņu, jo pēdējās dienās treniņos vien pāris reizes uzspēlējām 5-pret-5, galveno uzmanību pievēršot metieniem un darbam svaru zālē, taču sezona vēl tikai pusē un iespējas mācīties būs pietiekami daudz.

"VEF Rīga" sastāvā debitēji pret CSKA, nospēlējot nepilnas divas minūtes. Kā atceries pirmo iznācienu?

Neslēpšu, ka iznākot laukumā, bija īpaša sajūta. Spēle pret vienu no Eiropas spēcīgākajām komandām, tev blakus atrodas (Milošs) Teodosičs. Vēl nesen spēlēju pret LU, tagad – pret CSKA... Taču tas viss ātri pārgāja un visas domas bija tikai par spēli. Bija forša atmosfēra un samērā laba spēle.

Ar VEF esi noslēdzis ilgtermiņa līgumu, tāpēc arī šajā un nākamajās sezonas būs iespēja spēlēt pret Eiropas līmeņa pretiniekiem. Cik vilinoša ir šāda iespēja?

Protams, gribas spēlēt un būt starp stiprākajiem. Tāpēc arī uz VEFiņu aizgāju, jo tā ir iespēja spēlēt un trenēties Latvijas spēcīgākajā komandā. Manuprāt, uz to tieši vajag tiekties. Tu esi Latvijas labākajā komandā, pārstāvi Latviju. Lieliskas emocijas sagādāja starts Latvijas U20 komandā, bet ar VEF komandu ir iespēja pārstāvēt Latvijas basketbolu augstā līmenī visu sezonu.

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem