Intervija: Karloss Frade

Intervija no augustā izdotā VEF žurnāla devītā numura ar "VEF Rīga" galveno treneri Karlosu Fradi. Treneris iepazīstina ar sevi un savu Spānijas basketbola skolas redzējumu pirms gaidāmā darba Latvijas spēcīgākajā basketbola klubā.

Sākot strādāt ar "VEF Rīga" komandu, kāda ir Jūsu kā trenera vīzija par to, kā visam vajadzētu izskatīties?

Mana cerība ir tāda, ka izveidosimies par enerģisku komandu, kas spēlē ar dzirkstelīti. Par tādu, ko ir patīkami vērot un kuras sniegums cilvēkiem liek justies lepniem.

Kāda ir Jūsu basketbola filozofija?

Visam pamatā ir nopietns darbs pēc labākās sirdsapziņas. Tava darba kvalitāte noteiks to, kā viss beigās izvērtīsies. Jāspēj kārtīgi sagatavoties un jādara labākais iespējamais it visā. Kādreiz gadīsies pieļaut kļūdas, bet cilvēki to vienmēr sapratīs un atbalstīs, pateicoties tam, ka ir ieguldītas pūles un liels darbs.

Runājot par konkrētākām basketbola lietām - kādam spēles veidam uzbrukumā dodat priekšroku?

Pati galvenā atslēga ir dalīšanās ar bumbu – piespēlēšana un pareizās vietas ieņemšana laukumā. Mēģināsim progresēt, cenšoties pieņemt labākus lēmumus laukumā katrā treniņā un katrā spēlē.

Kādi ir Jūsu principi spēlei otrā laukumā galā – aizsardzībā?

Lai izveidotu solīdu aizsardzības sistēmu, vajag daudz laika. Ņemot vērā mūsu komandas gados jauno sastāvu, mums jābūt gataviem izdarīt spiedienu uz bumbu, kas ir šīs sistēmas pamatā. Pēc tam seko piespēļu apgrūtināšana. Sistēmas noslēdzošais solis ir aizsargāšanās no pēkšņas ieraušanās pa aizmugurējo pusi (t.s. backdoor situācijas). Viegli to visu pateikt, bet sarežģīti realizēt praksē. Idejiski ir divas pamata pieejas jebkurai aizsardzības sistēmai – tādas, kas spiež pretinieku pieļaut kļūdu un tādas, kas gaida, kad sāncensis nebūs precīzs savā metienā.

Kādu basketbolu VEF izpildījumā nākamsezon var gaidīt līdzjutēji?

Ātru basketbolu, turpu-šurpu stilā. Ja spēlēsim lēni un tā, kā komandas ar lielākajiem budžetiem, nespēsim attīstīties un būt veiksmīgi. Mums jābūt citādiem. Saprotams, ka tas rada riskus, bet esam gatavi to izmēģināt. Neapšaubāmi, ka fani var būt droši, ka viņi redzēs citādāku basketbolu vairākās izpausmēs. Dažās lietās būsim labāki, citās nē, bet strādāsim, lai uzlabotu to visu.

Kādas ir Jūsu galvenās prasības spēlētājiem?

Sagaidu godīgu darbu. Kļūdas ir daļa no spēles, taču tās pieļaujamas pareizā mērķa vārdā, nevis muļķīgām kļūdām, kas notiek nekoncertēšanās vai 100% atdeves trūkuma dēļ. Pieņemu kļūdu, ja tā radusies, mēģinot izdarīt pareizo lietu.

Kāda motivējošā stila pārstāvis esat?

Ticu normālai komunicēšanai – tādai, kā komunicē pieaugušie cilvēki. Spēlētājiem un treneru kolektīvam vienmēr būtu jāatdod visi spēki, nevienam nevajadzētu atgādināt par to. Ja kādam ir jāsaka, ka viņam vajag ieguldīt lielākus pūliņus savā darbā, tad tam, visticamāk, būs nepatikšanas.

Kāds ir Jūsu viedoklis par Latvijas basketbolu no tā, ko esat redzējis un dzirdējis?

Latvijas basketbola līmenis neapšaubāmi strauji aug. Ir ļoti daudz labu spēlētāju visapkārt, to kļūst arvien vairāk katru gadu. Valstsvienību sacensībās Latvija regulāri sacenšas starp labākajiem. No savas iepriekšējās pieredzes arī citās valstīs varu teikt, ka kopējā līmeņa kāpumu sekmējis tas, ka ir audzis arī treneru līmenis. Domāju, ka līdzīgi ir arī šeit. 

Nedaudz vēl par "VEF Rīga" klubu. Kad pirmo reizi par to uzzinājāt un kādas bija iepriekšējās zināšanas par Vefiņu?

Pirmo reizi droši vien tas bija pirms pāris gadiem tajās slavenajās Eiropas kausa spēlēs pret Valensiju un Bilbao. No mūsu skatpunkta, Spānijā ierindas publikai klubs nav tik ļoti zināms, bet basketbola cilvēkiem tā ir viena no zelta vietām Eiropas basketbolā. Tādi vārdi kā Bertāns, Bērziņš, Valters u.c. ir labi zināmi visā Eiropā.

Kā redzat "VEF Rīga" vietu Eiropas basketbola hierarhijā? Jau minējāt Eiropas kausa sezonu pirms diviem gadiem, kad VEF bija viena no vadošajām komandām šajā turnīrā. Līdzjutējiem interesē, kad klubs varētu atgriezties tādā līmenī?

To ir grūti teikt, jo šosezon nemaz nepiedalīsimies šajā turnīrā. Tomēr uzskatu, ka tā darīt ir pareizais solis – būvēties no jauna, būt stabiliem finansiāli un tad izaugt kopā ar spēlētājiem, lai sasniegtu nākamo līmeni.

Kāds ir Jūsu redzējums par sacensībām, kurās "VEF Rīga" startēs jaunajā sezonā – VTB Vienoto līgu un Latvijas Basketbola līgu (LBL)?

VTB Vienotā līgā man ir bijusi daudz pazīstamāka, vērojot tās komandas un spēles iepriekšējās sezonās. Domāju, ka līga kļūst spēcīgāka. Arvien vairāk komandām ir naudas līdzekļi, lai nolīgtu un nočieptu ļoti labus spēlētājus no Spānijas ACB un citām vadošajām Eiropas līgām. Manā skatījumā ACB, Turcijas un VTB līgas ir trīs spēcīgāko sacensību skaitā visā Eiropā.

Runājot par LBL, tad tā ir mazāk zināma. Esmu centies studēt tās pagājušās sezonas spēlēs un mācīties no tām. Varu teikt, ka tajā ir daudz fizisku un spēcīgu spēlētāju, kā arī daudz labu snaiperu. LBL noteikti ir labāka, nekā tā tiek atzīta ārpus Latvijas. Vērtējot līgas un to līmeni, svarīgi arī apzināties valsts izmēru, kas būtiski ietekmē iespējas.

Kā raksturotu savu iepriekšējo pieredzi, darbojoties kā trenerim basketbolā?

Viss bijis kā nepārtraukts mācīšanās process. Man ir paveicies būt dažādās vietās, kas iemācīja izprast pielāgošanās spēju dažādām situācijām, ar kurām saskaries dzīvē. Tas pat ir daudz svarīgāk par to, ko zini un spējām kā trenerim.

Cik ilgi esat basketbola treneris un kuras pieturvietas karjerā bijušas visvērtīgākās?

Kā treneris šobrīd esmu aizvadījis jau 26 sezonas. Sāku 14 gadu vecumā mazā skolā Spānijas ziemeļu daļā, Logronjo pilsētā, kas atrodas Larjohas provincē. Pēc tam daudz esmu ceļojis un man ir paveicies, jo varēju strādāt tādās vietās kā Kanāda, Honkonga, Anglija, Ziemeļīrija, Ungārija un vairākos klubos Spānijā – Valensijā, Kanāriju salās un Larjohā. Katrā no šīm pieturvietām ieguvu vērtīgu pieredzi. Vienmēr esmu mēģinājis mācīties, strādājot gan lielajos, gan mazajos klubos. Esmu lepns par to, ka bijusi iespēja būt mazajos klubos, kur viss jādara pašam, jo tādējādi ātrāk pilnveidojies.

Kuri cilvēki treneru vidē atstājuši uz Jums lielāko ietekmi?

Kanādiešu treneris Tims Dārlings bija tas, kurš man mācīja trenēšanas pamatus un īpaši spēli aizsardzībā. Amerikānis Bilijs Mimss iemācīja to, cik svarīgi ir likt spēlētājam justies labi uzbrukumā. Tad atgriezos Spānijā, kur bija gods strādāt ar pašiem labākajiem ACB līgas treneriem kā Pablo Laso, Salva Maldonado un Pedro Martiness, no kuriem iemācījos miljoniem lietu, bet jo īpaši to, cik svarīga ir persona aiz spēlētāja vai trenera un to, kā izveidot solīdu komandu no visdažādākajiem skatpunktiem. Taču pati lielākā ietekme visā bijusi manai ģimenei, kas iemācījusi, cik svarīgi ir godīgi un kārtīgi pildīt savu darbu, kā arī cienīt citus.

Ar kuriem zīmīgiem spēlētājiem izdevies strādāt un palīdzēt viņiem progresēt?

Sākotnējos gados strādāju ar mazajiem klubiem, bet, sākot strādāt ACB līgas klubos, parādījās iespējas būt komandās ar pasaules klases spēlētājiem. Saprotams, ka pirmajos gados ACB vidē mana ietekme bija neliela, bet bija iespēja strādāt ar tādiem cilvēkiem kā Fabrisio Oberto, Dejans Tomaševičs, Alehandro Montečia, Ademola Okuladža, Igors Rakočevičs, Antuāns Rigodo. Laika gaitā mana loma darbā pie spēlētāju attīstības auga un darbojos ar tādiem basketbolistiem kā Sitafa Savanē, Džoels Frīlends (kurš, starp citu, būs mūsu pretiniekos VTB Vienotajā līgā), Viktors Klavers (pērn noslēdza sezonu "Khimki" sastāvā), Lūks Sikma, Valters "Edijs" Tavaress u.c. Ir vēl vesela virkne citu spēlētāju, kurus varētu nosaukt, bet minētie nāca prātā kā pirmie.

Kas Jums pašam visvairāk patīk trenera profesijā?

Ir daudzas lietas, tāpēc ir pat grūti nosaukt tikai dažas. Lieliska sajūta ir veidojot komandu pilnīgi no jauna – kad savācas grupu ar puišiem, kas nāk no dažādām vidēm, ģimenēm un valstīm, kā arī prast panākt to, lai viņi spēlētu labu basketbolu un izbaudītu to visu. Tā ir forša sajūta. Palīdzēt spēlētājiem attīstīties un redzēt, ka pēc sezonas viņi ir mainījušies uz labo pusi. Tāpat arī atstāt pozitīvu iespaidu uz kāda cilvēki dzīvi – ne tikai spēlētāju, bet arī to, kas ir apkārt komandai un jo īpaši maziem bērniem – tas man ir ļoti svarīgi.

Kādi ir pirmie uzdevumi nākamajai sezonai?

Pirmkārt, jāizveido sabalansēts sastāvs, skatoties no atdeves, prāta un spēles izpratnes, fizisko spēju, kā arī vēlmes uzvarēt skatpunkta. Otrkārt, nepieciešams trenēties kārtīgi un ar tādu kvalitāti, ka spējam pilnveidoties nedēļu pēc nedēļas. Treškārt, sacensties katrā treniņā tik daudz, ka tas kļūst dabiski, ļaujot sekmīgi cīnīties arī spēlēs ar daudz bagātākām komandām. Ceturtkārt, izspiest no spēlētājiem to, ka viņi parāda labāko katru dienu un progresē.

Karloss Frade

Dzimis: 1974. gada 11. oktobrī Madridē, Spānijā

Trenera karjera:

  • 1990-95. Escuela de Baloncesto Maristas Logroño (Spānija, jauniešu komanda)
  • 1995-96. University of Guelph (Kanāda)*
  • 1996-97. CB Iregua (Spānija, Second National Division.)
  • 1998. Honkongas basketbola valstsvienība XIII Āzijas spēlēs*
  • 1999. CB Olesa (Spānija, Primera Nacional līga)
  • 1999-00. Leicester Riders (Anglija)*
  • 2000-01. Project Graduball un Tyrone Towers (abas - Ziemeļīrija)
  • 2001-03. CB Clavijo (Spānija, EBA līga)
  • 2003-05. Pamesa Valencia (junioru komandas un ACB)*
  • 2005-10. CB Gran Canaria (ACB)*
  • 2010-12. UB La Palma (LEB Gold)
  • 2012-13. Cáceres Ciudad del Baloncesto (LEB Gold)
  • 2013-14. Alba Fehervar (Ungārija)
  • 2014 Atlanta Hawks (NBA) Vasaras līgas komanda*
  • 2014. Spānijas U17 valstsvienība*
  • 2015-… VEF Rīga

*- trenera asistents

Foto: Mikus Kļaviņš, VEF Rīga

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem