Jānis Timma: Viss sāk virzīties pareizajā virzienā

"VEF Rīga" spēlē arvien lielāku lomu ieņem Jānis Timma, kurš nesen kā atzīts par decembra labāko jauno spēlētāju visā VTB Vienotajā līgā, iepriekšējā spēlē bijis tuvu "triple-double", bet jau trešdien pirmo reizi VEF sastāvā spēlēs pret savu bijušo komandu "Ventspils". Intervija ar Jāni par aktuālo Vefiņa nometnē.

Sezona atrodas vidusdaļā. Kā vērtē jau aizvadīto sezonas pirmo pusi?

Mums bija ilgs ceļš līdz tam, kamēr sākām saprast cits citu – ko treneri vēlas no spēlētājiem un otrādi. Paldies Dievam, tas viss ir beidzies un parādās arvien labāka saprašanās un komandas spēle, sākam attīstīties kā komanda.

Vai pats esi izvērtējis savu un komandas sniegumu sezonas pirmajā daļā?

Nē, tā īsti neesmu piesēdies un pētījis savu statistiku. To nedarīt lika tas, ka līdz gada beigām piedzīvojām daudzus zaudējumus, kas daudz ko tomēr parāda. Ja ir zaudēta spēle, tad tas ir mīnuss arī tavā statistikā. Viena no lietām, kuru var ņemt vērā, ir tas, ka daudzas spēles zaudējām tieši galotnēs, kā arī vairākās spēlēs bija slikts sākums un pēc tam bija jāmēģina līst ārā. Tagad esam sapratuši to, ka nedrīkstam sākt spēles tik pasīvi un ka jāspēlē līdz spēles beigām, nevis galotnē tāpat vien jāatdod uzvaras.  

Vai uz šo sezonu Tev savā spēlē bija kāds īpašs uzstādījums?

Dabūt pārliecību par savām darbībām. Manuprāt, tas ir primārais visiem jaunajiem – dabūt pārliecību par savām darbībām, lai nebūtu lieku domu par to, vai kļūdīsies, vai iemetīsi, vai rīkosies pareizi. Vajag panākt tādu stāvokli, lai vari vienkārši iet un ar pārliecību darīt savu darbu.  

Šosezon VEF ir gados jauna komanda. Vai jūti, ka Tu esi viens no tiem, kam jāuzņemas līdera loma?

Jā, cenšos būt aktīvāks, runāt. Varbūt kādreiz spēlēs sanāk būt pārāk skarbam, bet tās visas ir emocijas. Prieks, ka čaļi to saprot, jo spēles karstumā gadās visādi. Visi saprot, ka tā ir tikai spēles epizode un galvenā doma ir tāda, lai palīdzētu komandai, nevis, lai kādu gribētu aizskart. Tas sāk atspoguļoties mūsu komandā, jo sākam labāk saprasties, viens otru motivējam, vairāk savā starpā runājām. Viss ir pozitīvāks gan uz laukuma, gan ārpus tā. Piemēram, ja viens nokrīt, pārējie skrien klāt un palīdz. Tādā ziņā viss sāk virzīties pareizajā virzienā.

Lai arī neizdevās iekļūt Eiropas kausa otrajā kārtā, pēc gadu mijas ir vairāk laika treniņiem, kas jaunai komandai droši vien ir noderīgi.

Jā, mēs esam jauna komanda, tāpēc mums arī daudz ir jātrenējas. Katram spēlētājam vēl priekšā daudzas sezonas un garas karjeras. Treniņos ir iespēja un laiks piestrādāt pie mīnusiem un pilnveidotos. To arī tagad darām, un pamazām parādās rezultāts.

Kā pats jūties? Sezonas sākumā nācās dziedēt elkoņa savainojumu.

Šobrīd jūtos normāli, lai arī pa ceļam ir gadījušās nelielas traumas. Tas viss gan pieder pie profesionālā sporta, jo bez maziem savainojumiem ir grūti nospēlēt visu sezonu. Sezonas sākumā, kad biju izlaidis daļu sagatavošanās posma, bija diezgan grūti, jo biju ārpus labākās formas, un nācās trenēties papildus, lai atgūtos un iejustos spēlē. Sezonas vidū jau esmu atguvis normālu kondīciju. Neilgi pēc Jaunā gada mums bija maziņš sagatavošanās posms, kurā pastrādājām intensīvāk ar domu par sezonas izšķirošajām spēlēm. Šobrīd pamazām atgūstamies no ieguldītā darba, jo sākas vairāk spēļu.

Pagājušajā vasarā Tev bija daudz basketbola – NBA Vasaras līga, tad Latvijas valstsvienība. Kā tas Tevi ietekmējis?

Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Iespējams, tāpēc vasaras beigās iedzīvojos minētajā elkoņa savainojumā, lai mans organisms iegūtu iespēju atpūsties. Nosacīti dabūju "labāko" traumu, jo laikā, kamēr atlabu, varēju atpūsties un sagatavoties. Tādā ziņā elkoņa trauma palīdzējusi sagatavoties un tagad nav tik liela fiziskā bedre.

Pēdējā spēlē pret "Enisey" parādīji produktīvu sniegumu. Vai iepriekš profesionālajā karjerā biji savācis tik daudz rezultatīvo piespēļu (11)?

Tādā mērogā noteikti tik daudz piespēļu nav bijis, tā kā tas noteikti ir mans rezultatīvo piespēļu rekords starptautiskajā līmenī. Atceros, ka pagājušajā sezonā Latvijas Basketbola līgas (LBL) finālā, spēlējot pret VEF, bija deviņas piespēles, bet 11 ir pirmo reizi.

Minētā spēle notika Sibīrijas reģiona pilsētā Krasnojarskā – 5000km attālumā no Rīgas un ar piecu stundu atšķirību laika joslā. Kāds bija šis ceļojums?

Īstenībā nebija tik traki, jo biju pieradis pie kaut kā līdzīga, braucot uz Ameriku, kad nākamajā dienā ir jātrenējas vai jāspēlē. Protams, Amerikas gadījumā tas ir grūtāk, bet te ir mazliet vieglāk. Pieredze šajā jautājumā palīdzēja un īpašas problēmas nesagādāja. Vien pēc atlidošanas bija grūti, jo visu nakti bija jāpavada lidojumā, kas radīja miegainību un nogurumu.

Kā atskaties uz spēli pret "Enisey"? Pēc līdzīgas cīņas beidzot izdevās nospēlēt veiksmīgu galotni.

Tieši tādas ir bijušas vairākas spēles šosezon, kad piecas sešas minūtes pirms spēles beigām ir neizšķirts. Tādos brīžos parādās vīrišķība un prasme pārkāpt "nevaru", kad ar cīnīšanos jātiek pie uzvaras. Sezonas pirmajā pusē bieži vien daudz zaudējām tādā veidā. Prieks, ka tagad sākam saņemties un nospēlēt līdz beigām, pārliecinoties, ka tas nav nemaz tik grūti izdarāms.

Nākamā "VEF Rīga" spēle ir pret "Ventspili", kuras sastāvā pavadīji iepriekšējās divas sezonas. Vai būs savādas sajūtas?

Jocīgāk būs tad, kad spēle notiks Ventspilī un būs jāspēlē veco līdzjutēju klātbūtnē, nekā trešdienas spēlē Bauskā. Par pašu spēli runājot, ir tā, ka pretinieku nešķiro un spēlē ir divas komandas – tava un pretinieku vienības. Gandrīz katrā komandā ir kāds pazīstams spēlētājs, nupat "Enisey" komandā arī bija mans paziņa Teriko Vaits, ar kuru biju spēlējis iepriekš. Spēles pārtraukumā pārmij kādu vārdu, bet, kad sāc spēlēt, skriet, segt, tad netiek šķiroti spēlētāji, kurus pazīsti. Protams, būs patīkami uzspēlēt pret "Ventspili", jo tomēr tur ir tas pats treneris un vairāki spēlētājiem, ar kuriem biju vienā komandā. Domāju, ka trešdienas spēlē sajūtas galvenokārt būs motivējošas.

Vai esi sekojis līdzi "Ventspils" gaitām šosezon?

Jā, nedaudz esmu pasekojis līdzi. "Ventspils" spēles sistēma nav īpaši mainījusies, jo trenerim Štelmaheram patīk spēlēt pēc noteikta plāna un konkrētām kombinācijām, iztiekot bez īpašas improvizācijas. Turklāt ventspilniekiem pamatā ir jauna komanda, bet improvizēt labāk parasti sanāk pieredzes bagātākiem spēlētājiem.

Vai ir sanācis apspriesties ar kādu no bijušajiem "Ventspils" komandas biedriem par trešdienas spēli?

Jaunajā gadā biju Ventspilī, kur satiku Dāvi Lejasmeieru un Andreju Gražuli. Pārmijām dažus vārdus, noskaidrojot kas katram jauns, bet konkrēti par šo spēli tad vēl nerunājam.

Esi bijis "Ventspils" nometnē. Lūdzu, paraksturo noskaņu, kas tur valda pirms spēlēm pret VEF?

Tur ir tieši tas pats, kas te. Visi saprot, ka tas ir Latvijas derbijs. Klubi savā starpā LBL finālā tikušies iepriekšējos četrus gadus, spēles allaž bijušas spraigas un vienmēr ar kādiem pārsteigumiem. Šo dueli var salīdzināt, piemēram, ar Serbijas klubu "Partizan" un "Crvena Zvezda" savstarpējo spēkošanos basketbolā. Tā ir liela spēle un nozīmīgs notikums valstij. Spēlētājiem un treneriem tā ir kārtējā, kurā jāmēģina uzvarēt.

Foto: Mikus Kļaviņš, VEF Rīga

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem