Kristaps Janičenoks par VEF izbraukumu, spēlēšanu pret Jāni Blūmu

"VEF Rīga" kapteinis Kristaps Janičenoks dalījās pārdomās par pašreizējo izbraukumu, kā arī par notikušo spēli Kazaņā un vēl gaidāmo maču Astanā, kur pretiniekos Jānis Blūms.

Trešdien piedzīvots nepatīkams zaudējums pret Kazaņas "Unics". Kā atskaties uz to?

Tas nebija pats sāpīgākais zaudējums, bet tas bija ar vislielāko punktu skaitu, kādu esmu piedzīvojis savā karjerā. Jebkurš zaudējums ir zaudējums, kas neatstāj nevienu vienaldzīgu, tomēr šāda sagrāve un pazemojums... Pēc šādas spēles ir grūti skatīties kādam acīs, galvenokārt treneriem. Labi vismaz, ka starpā ir svētdienas spēle, kas ļaus to visu ātrāk aizmirst, nekā tas būtu, ja līdz nākamajai spēlei būtu jāgaida nedēļa.

 

Nākamā VEF spēle pret komandu, kurā spēlē Tavs labs draugs Jānis Blūms. Kāda ir viņa loma šajā komandā?

Jāni zinu citādāk, nekā viņš spēlē un viņam patiktu spēlēt. Šajā komandā viņa loma nav tik liela. Protams, Jānis ir labs spēlētājs un varbūt pēc manis teiktā rīt viņš mums iemetīs 58 punktus, taču cerams, ka tā nenotiks. Jānim sezona ir kā pa viļņiem, arī komanda uz šo brīdu nespēlē labāko basketbolu līdzīgi kā VEF un es pats. Ir nomainījies treneris un domāju, ka ar ar jauno treneri viņiem uz laukuma ieviesīsies lielāka disciplīna un iedalīsies lomas. Līdz šim Jānis, manuprāt, ir bijis bez īpašas lomas šajā komandā.

 

Vai sanāca aprunāties ar Jāni un kā viņš uztver spēli pret VEF?

Jā, aprunājos. Viņš gan vairāk gribētu spēlēt Rīgā un satikt savu ģimeni, kas tur palikusi. Pašreiz pie viņa ciemos ir atbraucis sievas radinieks, bet pamatā viņš dzīvo viens un tāpēc ir grūti, neredzot ikdienā savu ģimeni. Jānim droši vien Rīgas spēle būs emocionāli īpašāka.

 

Kad vēl sanācis būt pretiniekos ar Jāni?

Iepriekšējo reizi pret Jāni spēlēju pirms pieciem gadiem Itālijā, kad pats biju Boloņas komandā, bet viņš – Neapolē. Citas reizes? "Bruģa bumba", arī jaunatnes līgas spēles pret "Saldu", kad Jānis tur spēlēja un jau tad lamājās angļu mēlē (smaida). Daudz pret viņu nav spēlēts, tāpēc ir nedaudz dīvaina sajūta. Lai gan dīvaini bija arī pirmajās reizēs, kad bija jāspēlē pret Sandi (Valteru), Īdžeju (Roulendu), arī Armandu (Šķēli), bet laika gaitā pie tā pierodi.

 

Šobrīd VEF atrodas sezonas garākajā izbraukumā, kas paņem daudz spēka un laika. Kādas ir izjūtas šādos pārbraucienos, ar kuriem jāsaskaras visas sezonas laikā?

Tas viss ir grūti, bet tāds ir profesionālais sports un mēs uz to esam parakstījušies. Konkrēti šajā izbraukumā, kad regulāri mainās laika joslas, izjūtas ir tādas – atbrauc, tu neko nesaproti. Paguli, pamosties, paēd – joprojām līdzīgas sajūtas. Patrenējies, paliek nedaudz labāk, bet tad vēlreiz paguli un atkal tas pats. Tādā ziņā ceļojumi uz Rietumeiropu ir vieglāki. Šoreiz pēc spēles Kazaņā lidojām uz Maskavu, 6-7 stundas gaidot nākamo reisu. Tad pa nakti lidojām uz Astanu, kur ieradāmes nākamās dienas rītā. Līdz ar to normāls režīms un miegs izpaliek. Attaisnojumus nemeklējam, jo esam šeit ieradušies laicīgi, tāpēc laika joslas un nogurums mums netraucēs, lai svētdienas spēlē cīnītos par uzvaru.

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem