Mārtiņš Meiers: "Dažreiz gribas ārdīties..."

"VEF Rīga" centrs Mārtiņš Meiers intervijā par savu karjeru, emocijām, dzīvošanu Latvijas galvaspilsētā un piektdien gaidāmo spēli pret "Ventspili".

Pēdējās spēlēs esi demonstrējis rezultatīvu un produktīvu sniegumu. Kā skaidro šo uzplaiksnījumu?

Vienkārši visu laiku cenšos pilnveidoties, katrā treniņā, katrā spēlē. Ar treneriem daudz runājam, analizējam spēles, skatāmies video un cenšos uzklausīt ieteikumus. Te arī ir rezultāts.

Viena no lietām, ar ko esi cīnījies, ir problēmas ar piezīmēm. Cik tas ir būtiski Tavā sniegumā?

Jā, tā ir viena no svarīgajām lietām. Ja mazāk sitīšu piezīmes, būs iespēja vairāk atrasties laukumā, tāpēc papildus piedomāju pie tā. Cenšos nospēlēt pēc iespējas tīrāk, lai nebūtu pamata man piešķirt piezīmes un tādējādi savākt pārāk daudz sodus, kas traucē spēlēt.

Ņemot vērā Tavu veiksmīgo sniegumu, vai turpmākajās spēlēs sagaidi papildus uzmanību no pretinieku komandām?

Tas būs izaicinājums, lai gan uz katru spēli tāpat eju ar brīvu galvu. Vienkārši mēģinu darīt to, ko parasti daru. Jārēķinās, ka pretinieku skautings tagad var veltīt man lielāku uzmanību, bet tam gatavošos un vienkārši turpināšu spēlēt savu spēli.

Pie kādiem aspektiem šobrīd piestrādā papildus?

Cenšos strādāt pie darbībām groza tuvumā jeb pilnveidot t.s. post spēli. Pieslīpēju tehniskās lietas, precizitāti, dažāda veida metienus, piemēram, āķīšus u.tml. Protams, neizpaliek arī darbs svaru zālē, kur vajadzīgs pastrādāt, jo īpaši pēc aizvadītās vasaras Latvijas valstsvienībā, kas paņēma daudz spēka un to jūt vēl tagad. Pieturos arī pie veselīga ēdiena, lai uzņemtu pietiekami daudz vitamīnu un būtu pamats labai veselībai.

Darbojoties svaru zālē, kas tieši ir Tavā uzmanības lokā?

Svaru zālē visvairāk strādāju pie iekšējās muskulatūras nostiprināšanas – veicu vingrinājumus vēdera presei, mugurai. Ar lielajiem svariem tik daudz neaizraujos. Ļoti svarīga basketbola spēlētājam ir arī ķermeņa lejasdaļa, tāpēc papildus trenēju kājas.

Šobrīd esi 24 gadus jauns. Vai jūti, ka vēl ir iespējas progresam?

Jā, neapšaubāmi jūtu, ka man vēl ir, kur augt. Vēlos virzīties pamazām solīti pa solītim uz priekšu. Tāpēc apgūstu jaunas lietas, cenšos ieklausīties padomos – šajā ziņā daudz palīdz treneri.

Basketbolā kopumā vērojama tendence, ka priekšplānā izvirzās īsāki, mobilāki spēlētāju virknējumi. Kā jūties šādos apstākļos?

Neesmu pats izteikti gara auguma (2,08m), tāpēc tas nav tik liels šķērslis. Uzskatu, ka pie mūsdienu basketbola spēles uzbūves ikvienam ir jāspēj skriet ātri. Cenšos attiecīgi arī adaptēties un pielāgoties ātrajam basketbolam, ātrām kustībām, lai laukumā spētu būt pēc iespējas lietderīgāks.

Esi viens no retajiem latviešu basketbolistiem, kas neslēpj arī emocijas.

Neslēpt savas emocijas motivē tas, ka basketbolā esmu tik ļoti iekšā. Grūti pat to visu izskaidrot. Piedaloties spēlē, ir vēlme palīdzēt komandai un atbalstīt savējos, un tas ir viens no veidiem, kā to darīt. Dažreiz gribas ārdīties, tāpēc vienkārši ļauju vaļu savām emocijām.

Par spēlēšanu "VEF Rīga" komandā. Nupat kā aiz muguras spēle pret Maskavas CSKA. Pirmo reizi klubu līmenī sacenties pret tādu pretinieku?

Klubu līmenī pavisam noteikti pirmo reizi spēlēju pret tik augsta līmeņa pretinieku. Centos izmantot visu, ko varu, lai gan mēs varējām nospēlēt labāk. Zināju, ar ko jārēķinās un biju gatavs spēlēt, īpaši nedomājot, ka nāks pretī tieši CSKA.

Iespēja spēlēt pret šāda līmeņa komandām arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nācu spēlēt uz VEF. Šeit ir iespēja spēlēt pret kārtīgiem pretiniekiem, samērot meistarību un galu galā - attīstīties. Ir iespēja paņemt labāko no sāncenšiem un pašam kļūt labākam. Tā ir iespēja izbaudīt, kā ir spēlēt pret Eirolīgas līmeņa komandām. Tas viss dod papildus pārliecību, kā arī motivāciju stādāt tālāk, lai turpinātu pilnveidoties.

Šī sezona ar "VEF Rīga" – vai ir kas tāds apkārtējos apstākļos, kas Tev ir kā jaunums?

Tas, kas liekas citādāk, ir ģimenes daudz biežākā atrašanās manās spēlēs, nekā iepriekšējās sezonās. Līdz Rīgai no manas dzimtās Jūrmalas puses (Lapmežciema) nav tālu, ko braukt. Tas ir apmēram 40 minūšu brauciens, tāpēc ģimene bieži ir manās spēlēs, par ko liels prieks. Tas uzreiz padara visu sajūtu daudz citādāku. No sportiskā skatpunkta varu minēt to, ka pirmo reizi ir iespēja startēt VTB Vienotajā līgā, kur ir daudz augstāka līmeņa spēles.

Nonākšana šajā klubā vispār ir pozitīva, jo VEF ir izveidojusies kā zināma elite jau daudzus gadus, tā ir pierādīta vieta. Arī no trenera ir lielāka uzticība, daudz runājam, tieku daudz atbalstīts, kas ir kā stimuls, lai vēl vairāk cīnītos.

Kāda ir ikdiena Rīgas plašumos?

Rīga ir samērā liela, bet spēlētāja režīmā to īpaši neizjūt, jo mums pamatā ikdienu veido treniņi un spēles. Pārējā laikā vienkārši centies atjaunoties un atpūsties. Iepriekš esmu dzīvojis Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā, kā arī vienā mazā pilsētiņā Vācijā. Neviena no šīm vietām nav baigi lielā pilsēta, tāpēc tādā ziņā ir pārmaiņas. Lai gan ļoti to nevar izjust, jo, kā jau minēju, mēs esam basketbolā iekšā ar abām kājām un par visiem 100%.

Runājot par dzīvošanu Rīgā, netālu no Tevis dzīvo arī vairāki VEF komandas biedri. Rīkojat arī kopīgas aktivitātes ārpus basketbola?

Jā, man tuvu dzīvo Mareks Mejeris, Jānis Bērziņš un Ingus Jakovičs. Nereti kopīgi aizdodamies vakariņās, tāpat viena no populārākajām izklaidēm ir kino. Satiekamies, parunājamies, padarām vēl kaut ko citu.

Piemēram, man un Bonim (Jānim Bērziņam) katram ir pa sunim. Esmu saimnieks Džeka Rasela terjeram, bet viņš – bīgla šķirnes sunim. Bieži vien palīdzam abiem suņiem izspēlēties un izskrieties, metot bumbiņas katrs no savas puses. Mēdzam arī vest suņus pastaigās pa Miera ielas apkaimi.

Paturpinot par Rīgu – Tev šeit jau bijis viens veiksmīgs pieraksts – ar labiem panākumiem esi spēlējis Latvijas Jaunatnes basketbola līgā (LJBL) Ķeizarmeža komandā.

Jā, tas bija nozīmīgs laiks. Spēlēju Jūrmalā, kad tika nolemts mani piesaistīt Ķeizarmeža komandai, kur varēju spēlēt LJBL pirmajā divīzijā. Sanāca diezgan daudz pabraukāt, bet tas jau piederas pie lietas. Kopā pusgadu nospēlēju tur, un tas arī bija solis augšup manā karjerā. LJBL finālā uzveicām grandu BS Rīga un kļuvām par LJBL čempioniem. Tā kā var teikt, ka ar Rīgu man jau vēsturiski saistās pozitīvas emocijas.

Noslēgumā vēl par tuvāko spēli Rīgā. Piektdien VEF tikšanās pret "Ventspili". Tev tā būs pirmā spēle pret ventspilniekiem kopš šīs komandas atstāšanas. Kādas sajūtas pirms spēles?

Protams, mazliet taurenīši jau ir, jo tā ir viena no spēlēm, kuru gaidi īpaši. Ventspilī esmu pavadījis ilgu laiku, kas bijis nozīmīgs manā karjerā, tāpēc saprotams, ka spēle pret šo komandu būs savādāka nekā citas. Esmu pasekojis līdzi ventspilniekiem, kad ir izdevība, paskatos viņu spēles. Spēlētāji ir labi zināmi, tā kā tur nebūs nekādu lielo pārsteigumu. Atliek vien mums pašiem labi sagatavoties spēlei.

Nav noslēpums, ka VEF un Ventspils spēles daudzi gaida pastiprināti, jo tas ir izveidojies kā klasiskais LBL duelis. Tādēļ esmu pārliecināts, ka šo piektdien mūs sagaida ļoti interesanta spēle. Ceru, ka arī skatītāji sanāks kuplā skaitā un atbalstīs Vefiņu!

 

Foto: Mikus Kļaviņš, VEF Rīga

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem