Mistera Kārtera raibais basketbola ceļš apkārt pasaulei

"VEF Rīga" spēlētājs Pols Kārters stāsta par sevi un interesanto dzīves gājumu.

Par dzīvošanu dažādās vidēs un notikumiem, kas ietekmējuši:

"Esmu dzīvojis daudzās vietās. Piedzimu un uzaugu Losandželosā, dzīvoju tur līdz 17 gadu vecumam. Biju īstens Losandželosas puika, fanoju par "Lakers" komandu. Arī tāpēc, ka savulaik tajā bija spēlējis mans tēvs. Augot tādā pilsētā kā Losandželosa, ir divi varianti: peldēt vai noslīkt, tāpēc ātri jāpieaug un jābūt pietiekami gudram, lai izdzīvotu urbānajā dzīvē. Satiku daudz dažādu izcelsmju cilvēkus, tas bija interesanti un noderīgi turpmākajai dzīvei.

No Losandželosas pārcēlos uz Ņūorleānu, kur dzīvoju līdz pilsētu sapostīja viesuļvētra Katrīna. Paspējām evakuēties dienu pirms viesuļvētras, bet pēc tās mājās vairs nevarējām atgriezties – viss bija noplūdis un pārvācāmies uz Arkanzasu. Koledžas karjeru sāku Minesotas Universitātē, bet tad manai jaunākajai māsai tika atklāts vēzis un pārcēlos uz augstskolu Čikāgā, lai būtu viņai tuvāk ķīmijterapijas laikā. Kad tikko biju uzzinājis jaunumus, atbalstot māsu, noskuvu matus un to izdarīja arī visa mana komanda Minesotā. Tajā dienā arī izcīnījām svarīgu uzvaru, tas bija ļoti saviļņojoši.

Koledžas laikā pirmo reizi devos ārpus ASV. Ar vienu kristiešu sporta organizāciju devāmies uz Ķīnu spēlēt basketbolu. Atceros, ka tur sporta zālēs mēdza pīpēt. Savukārt pirmā pieredze, kad devos prom uz ilgāku laiku, bija brauciens uz Kipru, kur pievienojos savai pirmajai profesionālajai basketbola komandai. Kiprā bija īstens salu dzīvesstils - visi cilvēki bija ļoti, ļoti relaksēti, pat komandas vadība, jo bija gadījumi, kad treniņi nesākās laikā, kas man bija liels pārsteigums.

No ārzemēm nākamā pieredze bija Meksikā, kur uz sezonas beigām pievienojos valsts otrās līgas komandai. Tā kā biju jaunizcepts profesionālis, vēl bija diezgan sarežģīti. Tad sekoja Izraēla, kas ir skaista valsts un no turienes ir tikai labākās atmiņas. Īsu laiku uzspēlēju Dominikānas Republikā. Lai arī vietām tur valda nabadzība, tā ir pasakaina vieta ar labiem cilvēkiem.

Vienu gadu pavadīju Somijas ziemeļos, kur izbaudīju aukstumu pilnā krāšņumā un to, ka dienasgaisma var ilgt vien pāris stundas. Dzīvoju pašā mazākajā iespējamajā pilsētā, bet tur bija ļoti, ļoti jauki cilvēki. Tad sekoja Francija, kur bija spēcīga līga – labākais līmenis, kādā līdz tam biju spēlējis. Pirmā komanda bija Francijas dienvidos, daudz ko dabūju redzēt, mazliet apguvu arī franču valodu.

Pagājušās sezonas sākumā biju Vācijā, spēlēju Berlīnē. Tā bija ļoti rietumnieciska pilsēta, kaut kas uz Ņujorkas pusi. Pēc tam ceļi veda uz Jaunzēlandē bāzētu komandu, kas sacentās spēcīgā Austrālijas čempionātā. Ja varu ieteikt kādu vietu, ko apmeklēt, tad tā ir Jaunzēlande. Viena no skaistākajām vietām, kur esmu bijis, un tur ir daudzas nodarbes, ieskaitot tādas brīvdabas aktivitātes kā pārgājieni, lēkšana ar gumiju u.tml.

Latvijā esmu no februāra sākuma, centīšos arvien vairāk iepazīt šejieni, bet sākotnējie iespaidi ir patiešām labi."

Par basketbolu un saiknēm:

"Pats organizētā līmenī basketbolu sāku spēlēt samērā vēlu, apmēram desmit gadu vecumā, pirms tam gan jau biju bumbojies. Lai arī šobrīd pamatā spēlēju uzbrucēja pozīcijā, lielu daļu savas basketbolista karjeras esmu bijis saspēles vadītājs. Līdz vidusskolai nebiju tik garš kā tagad, bet tad sekoja straujš augšanas spurts un būtiski pastiepos, tādējādi pamainot arī pozīciju laukumā. Tā kā ilgi esmu bijis saspēles vadītājs, dabīgi, ka man patīk bumba rokās un iespēja veidot situācijas pēc "pick and roll" sadarbībām. VEF komandā man ir mazliet citādāka loma, ko arī pieņemu, lai spētu sekmīgi funkcionēt izveidotajā sistēmā.

Saistība ar basketbolu manā ģimenē neaprobežojas tikai ar mani. Tētis spēlēja NBA, viņu 1978. gada draftā izvēlējās Losandželosas "Lakers" pēc sekmīgas karjeras Virdžīnijas Militārā institūta komandā. Savas karjeras laikā viņš uzspēlēja arī Indiānas "Pacers" un Ņūdžersijas "Nets". Pēc tam viņš darbojās "Lakers" kluba menedžmentā, bet šobrīd strādā vienā Čikāgas augstskolā par atlētisko direktoru. Arī mana sieva ir spēlējusi basketbolu, arī profesionālā līmenī Eiropā. Satikāmies, kad bijām koledžās. Kad spēlēju Kiprā, arī sieva tur spēlēja profesionāli."

Par interesēm ārpus basketbola:

"Mani aizrauj japāņu animāciju filmas – patīk māksla un izdoma, kas tajās ir ieguldīta. Interese par šo žanru aizsākās, jo bērnībā ar mammu daudz skatījāmies zinātniskās fantastikas un animāciju saturu. Esmu arī milzīgs “Star Wars” filmu fans. Ja citi bērnībā skatījās multiplikācijas filmas, man televizorā gāja “Star Wars”.

Izbaudu arī mūziku, patīk visdažādākā žanra mūzika, izņemot vienīgi kantrimūziku. Taisu dokumentālās īsfilmas (tās var aplūkot manā Instagram kontā), lai parādītu, kā izskatās dzīve pāri okeānam. Daudzi cilvēki manās mājās Amerikā tā arī neizbrauc no valsts un negūst iespēju redzēt savām acīm, kā šeit viss izskatās.

Mani saista kinematogrāfija un laika gaita vēlos iesaistīties filmu režijā jau nopietnākā līmenī. Latvijā esmu piefiksējis daudzas vietas, kuras varētu iemūžināt videomateriālos, tāpēc brīvajā laikā no basketbola centīšos to arī darīt."

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem