Nekur nav tik labi kā mājās. Eirolīgas klases profesionālis Vefiņā.

Šosezon Vefiņā pirmo gadu strādā Oskars Ernšteins, kurš komandā rūpējas par spēlētāju fizisko gatavību. Oskara stāsts ir īpašs ar to, ka viņš kļuva par pirmo latviešu fiziskās sagatavotības treneri pašā augstākajā iespējamā līmenī Eiropas basketbolā – Eirolīgā, kur viņš strādājis trijās dažādās komandās.

Kad jūlijā tapa zināms par Oskara atgriešanos Latvijā, VEF galvenais treneris Jānis Gailītis sacīja: "Liels prieks, ka viņš izvēlējies atgriezties Latvijā, kur būs iespēja ikdienā strādāt pašmāju klubā ar latviešu spēlētājiem. Oskars ir augstākās klases speciālists, kurš darbojies pie izcilākajiem Eiropas treneriem. Tas ir liels ieguvums visiem mūsu spēlētājiem un komandai."

Basketbolā Oskars ir jau ilgus gadus, jo savulaik viņš pats daudzu gadu garumā nopietnā līmenī nodarbojies ar to: "Basketbols noteikti ir mana sirdslieta. Jau no mazotnes šis sporta veids man ir bijis ļoti tuvs. Kad augu Iļģuciemā, vecāki mani veda uz Sporta pili, kur treniņus organizēja Valtera basketbola skola. Sāku trenēties ātrāk nekā mans gadagājums – devos pie divus gadus vecākiem. Interesanti, ka pašā pirmajā grupiņā biju kopā arī ar Jāni Gailīti. Laika gaitā basketbols kļuva vēl tuvāks un tagad darbs ir apvienots ar sirdslietu. "

Oskars Ernšteins kā basketbolists sasniedza labas sekmes, regulāri esot Latvijas jauniešu izlašu redzeslokā un 2009. gadā piedaloties Pasaules Studentu Universiādē Belgradā. Pateicoties basketbolam, Oskars tika pie iespējas iegūt augstāko izglītību Amerikā ar pilnu stipendiju: "Doties studēt un spēlēt basketbolu Amerikā bija mans sapnis augot – ļoti tiecos uz to, un izdevās."

Pirmajos divos ASV pavadītajos gados Oskars spēlēja junioru koledžā (NJCAA) Oklahomas štatā. Pēc divgadīgās koledžas absolvēšanas atgriezās Latvijā uz vienu gadu, studējot Latvijas Universitātē un spēlējot "Ķeizarmežā" gan LBL I divīzijā, gan II divīzijā. "Ķeizarmeža" sastāvā Latvijas čempionātā viņš izgāja laukumā arī pret VEF, kas tajā brīdī piedzīvoja otro sezonu kopš atjaunošanas. Interesanti, ka LBL II divīzijas līmenī Oskars kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju ar 22,2 punktiem vidēji spēlē. 2009. gada vasarā Oskars piedalījās Pasaules Universiādē, kur kļuva par otro rezultatīvāko spēlētāju Latvijas studentu izlasē ar vidēji spēlē gūtiem 14,2 punktiem.

Pēc Universiādes sekoja atgriešanās pāri okeānam – trešais un ceturtais kurss Amerikā, bet šoreiz jau pie NCAA II divīzijas komandas Andersonas Universitātē. Ieguvis bakalaura grādu, Oskars vēl vienu sezonu palika turpat Andersonas Universitātē, strādājot par galvenā trenera asistentu, kā arī fiziskās sagatavotības treneri vienā personā. Tieši par Dienvidkarolīnā esošo Andersonas Universitāti Oskaram palikušas vislabākās atmiņas no sava studiju posma.

Labas atmiņas ir arī no Sanfrancisko pilsētas, kura atrodas saulainajā Kalifornijas štatā. Tur viņš dzīvoja ar ģimeni 2000. gadā, kad Oskara tēvs bija ieguvis Fulbraita stipendiju un strādāja vietējā universitātē, sniedzot iespēju visai ģimenei uz pusgadu pārcelties uz pilsētu Sanfrancisko tuvumā. Tas sakrita ar laiku, kad Oskars mācījās Rīgas 2. vidusskolas septītajā klasē.

Runājot par izglītību, no Amerikas Oskars pārveda bakalaura grādu kinezioloģijā, kas ir zinātne par kustību. Vēlāk arī ieguva maģistra grādu fiziskajā sagatavotībā.

Aplūkojot viņa gūto pieredzi, izglītību papildina profesionālā pieredze daudzviet Eiropā. Viss aizsākās ar izveidoto sadarbību ar treneri Ainaru Bagatski. Vēl kā basketbolists Oskars bija spēlējis Bagatska vadībā Pasaules Universiādē 2009. gadā. Savukārt divus gadus vēlāk Oskars bija sarunājis iespēju likt lietā augstskolā iegūtās zināšanas, stažējoties Latvijas valstsvienībā, ko tolaik trenēja Bagatskis. Lai arī Oskaram bija iespēja veidot profesionālo karjeru kā spēlētājam, daudz perspektīvāks bija virziens kā fiziskās sagatavotības trenerim.

"Sāku stažēties pie Latvijas valstsvienības un zināju, ka vēl vienu gadu būšu Amerikā. Pirms devos atpakaļ uz Ameriku, treneris Bagatskis uzaicināja palīdzēt viņa vadītajai komandai Gruzijā četru nedēļu garumā pirmssezonas sagatavošanas ciklā. Tad pēc viena gada, kad bija noslēdzies Amerikas posms, saņēmu uzaicinājumu no Ainara jau uz pilna laika darbu. Tas bija Ukrainas klubā Kijevas "Budivelnik", kur bija mana pirmā īstā darba vieta un kur nostrādāju nākamos divus gadus. Pirmajā sezonā iekļuvām ULEB Eiropas kausa finālčetriniekā, kļuvām par Ukrainas čempioniem septiņu spēļu finālsērijā, bet otrajā gadā ar "Budivelnik" debitējām Eirolīgā, kā arī kļuvām par Ukrainas kausa ieguvējiem un Ukrainas čempioniem. Tieši pirmais gads bija pats spilgtākais, ko atceros, jo tā bija mana pirmā profesionālā komanda, pirmais profesionālais darbs un nācās pielāgoties. Tajā laikā vēl nerunāju krievu valodā par spīti tam, ka Ukrainā tas ir nepieciešams. Mācoties un runājot, protams, gadījās situācijas kad tiku pārprasts vai kāds pasmējās kad pārteicos, bet mēs mācāmies darot un laika gaitā valodu apguvu," atceras Oskars, kurš "Budivelnik" klubā bija no 2012. līdz 2014. gadam.

Ukrainai sekoja divi gadi Krievijā ar VTB Vienotās līgas komandu "Nizhny Novgorod", ar kuru bija iespēja atkal strādāt pašā augstākajā līmenī – Eirolīgā. 2016. gadā pienāca nākamā pieturvieta – Turcijas klubā Stambulas "Darussafaka", kur pirmajā gadā Oskars sekmēja Eirolīgas ceturtdaļfināla sasniegšanu. Savukārt 2017./2018. gada sezonā ar "Darussafaka" viņš izcīnīja ULEB Eiropas kausu. Minētajos klubos Oskars strādāja plecu pie pleca gan ar Aināru Bagatski, gan amerikāņu treneri Deividu Blatu, kurš savas karjeras laikā kļuvis par Eirolīgas un Eiropas čempionu, Olimpisko spēļu medaļnieku, kā arī trenējis Klīvlendas "Cavaliers" NBA finālā.

Atceroties darbu ar tādu pasaules basketbola autoritāti kā Deividu Blatu, Oskars atminas: "Sākumā biju piesardzīgāks, jo ne tik bieži ir iespēja strādāt tik pieredzējuša trenera vadībā, kam ir tik iespaidīgi sasniegumi. Treneris Blats ir ļoti paškritisks un disciplinēts, veltot ilgas stundas, lai sagatavotos katrai spēlei, treniņam. Viņš ir prasīgs, bet, ja mēs kā treneru kolektīvs dodam rezultātu, tad viss ir kārtībā. Deivids Blats, Ainārs Bagatskis, Arnis Vecvagars, Jānis Gailītis un Artūrs Štālbergs ir komandu un/vai Latvijas valstsvienības galvenie treneri, ar kuriem kopā esmu strādājis un kuri man daudz devuši basketbolā. Paldies visiem treneriem par uzticēšanos un iespēju izpausties! Man patiesi bijusi fantastiska iespēja strādāt ar ļoti augstas klases treneriem un spēlētājiem trijās dažādās Eirolīgas komandās, vairākās Latvijas jauniešu izlasēs un vīriešu basketbola valstsvienībā. Esmu pateicīgs par dotajām iespējām un ceru, ka spēju izmantot tās pilnībā."

Papildus izglītības iegūšanai augstskolās un darbam top klases komandās, Oskars ik pēc pāris gadiem starpsezonā dodas uz ASV apmeklēt seminārus un stažēties pie universitāšu komandām, kā arī NBA klubiem. Lai iegūtu pieeju ciemoties pie NBA klubiem, noderējuši dažādos ceļos iegūtie kontakti. Pirms pāris gadiem Eirolīgas Final Four notika Stambulā, kur Oskars vadīja semināru, iegūstot jaunus kontaktus no NBA vides. Dažādus seminārus viņš vadījis arī Krievijā un Latvijā. "Mums jābūt atvērtiem attiecībā uz dalīšanos ar zināšanām. Tikai tā varam attīstīt šo lauciņu un nodrošināt labākus apstākļus spēlētājiem, lai viņi progresētu. Svarīgi ir neapstāties izaugsmē, turpināt iegūt jaunas zināšanas un atrast labākas, efektīvākas treniņu metodes. Tajā pašā laikā nav jāmaina tikai mainīšanas pēc – jāanalizē iegūtās zināšanas un treniņu metodes, no kurām labākās un noderīgākās var likt klāt savai filozofijai un treniņu metodikai."

Skaitot Oskara Ernšteina pieredzi ārzemēs, kopš vidusskolas beigšanas 11 gadus viņš pavadīja ārzemēs. Bija pienācis laiks atgriezties mājās un iegūtās zināšanas likt lietā. 2018. gada vasarā viņš atgriezās Latvijā, pievienojoties "VEF Rīga" treneru kolektīvam. Oskars smej, ka var pielīdzināt savu stāstu leģendārajai latviešu pasakai par Sprīdīti – pēc pasaules apceļošanas seko atgriešanas dzimtenē. Jo nekur nav tik labi kā mājās.

"Doma strādāt VEF un Latvijā manī mita vienmēr. Man ļoti patīk būt Latvijā. Turklāt "VEF Rīga" ir viena no vadošajām komandām Baltijā un par šo klubu man vienmēr bijis labs viedoklis. Tagad visi apstākļi sakrita tā, ka bija īstais laiks atgriezties Latvijā. Mājās man ļoti patīk. Ir viedokļi, ka citur ir labāk nekā šeit, bet varu apgalvot, ka Latvijā ir patiešām daudzas labas lietas, kuras cilvēki nenovērtē. Runājot tieši basketbola kontekstā, mums ir laba organizācija ar labiem treniņapstākļiem. Darbā ar VEF komandu ir pieejamas divas basketbola zāles, ir īpaša istaba medicīnas personālam, tepat blakus ir trenažieru zāle. Ja spēles notiek Arēnā Rīga, tad tas ir pāri ielai no mūsu pamata treniņbāzes vietas Olimpiskajā centrā. Arī kolektīvs ir ļoti labs."

Kā var salīdzināt darbu Eirolīgas klubos un VEF? "Kopīgais ir tas, ka darbs ir bijis augstā līmenī visās komandās, kurās esmu bijis. Gan iepriekš Eirolīgas klubus, kuros strādāju, gan tagad VEF strādā augsta līmeņa profesionāļi. Varu teikt, ka darbs un skatījums, kāds ir VEF galvenajam trenerim Jānim Gailītim, tas atbilst augstam līmenim. Atšķirība ir tajā, ka Eirolīgā komandas pārsvarā ņem gatavus spēlētājus, jo tur rezultāts ir nepieciešams uzreiz. Mums ir jaunāks kolektīvs un vairāk jāstrādā uz individuālām lietām, taču visiem spēlētājiem ir talants un darbaspējas, lai kļūtu par labākiem spēlētājiem."

Te iezīmējās nākamais aspekts, ko Oskars saredz, būdams fiziskās sagatavotības treneris: "Jo lielāks potenciāls un jaunāks spēlētājs, jo ātrākā laikā varam redzēt spēlētāja progresu. Ja spēlētājs ir nācis no NBA, kā tas bieži ir Eirolīgā, tādos gadījumos individuālo meistarību ir grūti ievērojami uzlabot, kamēr šeit mums ir spēlētāji, kuriem izaugsme norit straujākos tempos, piemēram, ķermeņa uzbūves un ātruma īpašību attīstībā. Viena no VEF priekšrocībām noteikti ir spēlētāju individuālo prasmju un basketbola spēles elementu attīstīšana."

"Manas treniņu metodikas pamatprincipi ir samazināt traumu risku un palīdzēt spēlētājiem sasniegt savu potenciālu basketbola laukumā. No spēlētāju puses prasu enerģiju un disciplīnu, tajā ietilpst arī pašdisciplīna. Svarīgas ir ne tikai tās stundas, kuras pavadām trenējoties, bet arī atlikušās diennakts stundas – cik daudz un kvalitatīvi guļam un ēdam, kā piemēram. Lai sadarbība izvērstos produktīva un tiktu sasniegti gan komandas, gan individuālie, jābūt atvērtiem uz komunikāciju un jābūt gataviem ieguldīt lielu darbu. Esmu par gudru un pamatotu darbu, jo smags darbs nenozīmē, ka tas ir gudrs, kamēr gudrs darbs nenozīmē, ka tas ir viegls. Mums jāzina, kāpēc veicam katru vingrinājumu, nevis darīt kaut ko tikai tāpēc, ka to dara kāds cits treneris vai tas ir mans mīļākais vingrinājums. Pievēršu uzmanību komunikācijai ar spēlētājiem un savstarpējai sapratnei, lai tiektos sasniegt kopējus mērķus. Lai spēlētāji saprot, ka darbs svaru zālē dos iespēju spēlēt labāk basketbola laukumā. Ja spēlētājs kļūst ātrāks, atlētiskāks un spēcīgāks, tad arī tiks uzlaboti atsevišķi basketbola spēles elementi, piemēram, būs augstāks lēciens, kas ļaus labāk cīnīties par atlēkušajam bumbām. Mūsu mērķis nav kļūt par labākiem svarcēlājiem, bet gan par labākiem basketbola spēlētājiem," savu darbu komentē Oskars.

"Ir spēlētāji, kas pievērš lielāku un mazāku uzmanību fiziskajai sagatavotībai. Pēc būtības mēs visi saprotam, ka labāk ir dzert ūdeni, nevis kolu. Tas, kas maina to visu, tās ir mūsu darbības. Ir tiešām disciplinēti sportisti. Disciplīnai jāsākas no sevis, bieži tā ir ieaudzināta jau ģimenē – lai sasniegtu sev izvirzītos mērķus, ir jāiegulda kvalitatīvs, mērķtiecīgs un gudrs darbs. Par to, ka mūsu starpā ir disciplinēti sportisti, par to pārliecinājos aizvadītajā vasarā, kad rīkoju vasaras nometni ar akcentu uz fizisko sagatavotību. Tieši individuālais darbs vasarā sniedz optimālu iespēju progresēt fiziskajā ziņā, jo sezonas laikā treniņdarbs ir vairāk tendēts uz komandu, tāpat daudz laika aizņem spēles un pavadītais laiks ceļā uz tām. Neskatoties uz to, cenšamies noturēt individuālu pieeju, pielāgojot slodzes, vingrinājumus un atjaunošanās metodes katram spēlētājam pēc nepieciešamības."

Kas sagādā lielāko gandarījumu darbā un kāpēc Oskars ir tieši fiziskās sagatavotības treneris? "Man patīk basketbols, patīk trenēties un justies labi. Pāri tam visam galvenā pamatdoma, kāpēc izvēlējos tieši fizisko sagatavotību, ir iespēja palīdzēt citiem sasniegt viņu mērķus. No traumām ir sarežģīti izvairīties pilnībā, tās nav patīkami redzēt, bet svarīgi ir atrast metodes, kas samazina risku un vienlaikus palīdz spēlētājam sasniegt personīgos mērķus, apvienojot tos ar komandas mērķu sasniegšanu. Turklāt darot to pozitīvā un disciplinētā gaisotnē. Lielākais prieks šajā darbā ir par lietām, kuras nav izmērāmas naudā. Piemēram, kad pēc sezonas vai sezonas laikā pienāk spēlētājs un izsaka pateicību par to, ka esmu viņam palīdzējis kļūt labākam."

Oskaram šī ir pirmā sezona VEF komandā un viņš pievienojas tam, ka ir jātiecas uz čempiontitulu izcīnīšanu gan Latvijas, gan Latvijas-Igaunijas līgās, kā arī tikšanu labāko astoņniekā jeb playoff VTB Vienotajā līgā. To visu ideālā gadījumā papildinātu arī spēlētāju individuālais progress. "Izpildot to visu, būšu gandarīts. Strādāsim, lai to sasniegtu!".

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem