Uvis Helmanis: par darbu ar jauniešiem, starpsezonu, Vefiņu

„VEF Rīga” sezonu noslēdza pirms mēneša, nu klubā iestājusies starpsezona, kas, iespējams,  ārēji izskatās mazāk interesanta. Taču komandā iesaistītajiem cilvēkiem darba pietiek. Izņēmums nav arī Uvis Helmanis, kurš šovasar jau paspējis aizvadīt vienu jauniešu basketbola nometni, kā arī līdzīgas aktivitātes plāno veikt arī turpmāk. Par to, kā arī citiem Uvja plāniem šajā starpsezonā, to skaitā arī ar Vefiņu, vairāk šajā intervijā!

Pastāsti par Tevis rīkoto Čempionu nometni?

Projekts norisinās jau trešo gadu. Aizsāku to tad, kad beidzu spēlēt aktīvo basketbolu, jo vēlējos izdarīt ko sabiedrības labā. Tā arī radās ideja par šo Čempionu nometni, kas pamatā ir bērniem vecumā no 10 līdz 15 gadiem. Dažās nometnēs ir bijuši arī jaunāki čaļi, jo ir pa kādam, kam ir 9 gadi. Šogad mums bijis visražīgākais metiens - kopumā 25 puikas, kas varbūt ir tamdēļ, ka šovasar ir tikai viena šāda nometne. Vairākums no nometnes dalībniekiem ir bijis arī iepriekšējās nometnēs, kas liecina par to, ka esam uz pareizā ceļa un darām labu darbu.

Kam šāda veida nometnē pievērsta vislielākā uzmanība?

Pamata uzsvars ir uz basketbola pamatlietām – metienu, tehniku, driblu, piespēlēm. Taču tas slēptākais, kas uzreiz varbūt nav pamanāms, bet tajā pašā laikā šī vecuma puišiem vajadzīgākais, ir dot atbildības sajūtu, kā arī palīdzēt izprast to. Jātur viņi arī kādos rāmjos, ievērojot disciplīnu, piemēram, cikos jātīra istabiņa, jātīra trauki. Tādas lietas, kuras vecākiem būtu jāaudzina saviem bērniem. Arī es audzinu savus puikas, kam varbūt nepietiek laika, bet šādā situācijā, kad esi treneris, tad tev ir tā iespēja uzreiz sapulcināt jauniešus un rādīt, kā būtu jādara pareizāk. Lai viņi to ierauga un sajūt. Domāju, ka labi ir arī tas, ka šie puiši ir sapulcēti no dažādām vietām un pilsētām ar dažādākiem raksturiem, kas ļauj viņiem pāris dienu laikā sadraudzēties un integrēties. Patiesībā ir tā, ka nometņu pēdējās dienās – piektajā, sestajā vai septītajā – viņi jau ir sadraudzējušies un ir labi draugi. Par to ir prieks, ka tik īsā laikā viņi spēj adaptēties un viens otram palīdzēt.

Par nometnes vietu izvēlēta Mālpils, kur, kā rādās, ir ļoti labi apstākļi.

Šeit (Mālpilī) ir ļoti labi apstākļi tam, lai rīkotu šādas nometnes bērniem. Domāju, ka noteikti tās derētu arī profesionālām komandām, jo šeit ir ļoti labi apstākļi un īpaši sporta zāle. Varbūt pat būtu iespējams nākamajā sezonā šeit aizvadīt kādu spēli ar Vefiņu, ja vien zāle ir pilnībā atbilstoša sacensību prasībām skatītāju ietilpības ziņā. Kas šāda veida treniņdarbam ir svarīgi, tad zālē ir ļoti daudzi grozi, dodot iespēju kvalitatīvākam darbam. Ir astoņi grozi, kas ir svarīgi, ja ir daudz bērnu. Arī vide apkārt Mālpilī ir ļoti skaista un sakopta. Pārsvarā mums ir gājiens no gulēšanas vietas uz zāli un visu laiku esam tādā kā „mazā ceļojumā”. Pagājušogad, kad arī vienu no nometnēm taisījām Mālpilī, bijām ekskursijā ar gidu uz šejienes muižu, kur mums pastāstīja daudz ko interesantu - arī par spokiem un citas lietas. Taču brīvā laika kam citam nav tik daudz, jo visvairāk jānodarbojas ar sportu un audzināšanu.

Pēc šīs nometnes būs neliela atpūta un tad jau nākamie darbi. Kādi tie būs?

Šogad sakrīt, ka trešo gadu jūnija beigās un jūlija sākumā piedalīšos nometnē „Dzīvesprieks jauniešiem”, kur skaitīšos kā viens no treneriem. Šajā nometnē katrā no dienām tiek izvirzīts priekšplānā kāds sporta veids, jo bez manis tajā piedalījušies arī tādi sportisti kā volejbolists Valts Mihelsons, futbolists Kristaps Blanks, soļotāja Jolanta Dukure, kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis, riteņbraucējs Arvis Piziks. Uz šo nometni brauc dažādi bijušie un esošie sportisti, darbojoties ar šīs nometnes jauniešiem, kas ir 15-18 gadu vecuma diapazonā un kuriem tas ir nepieciešams.

Kas notiek VEF treneru kolektīvā starpsezonas laikā?

Ļoti liela atpūta nav sanākusi. Pēc sezonas beigām kopā ar kolēģiem satikāmies un pārrunājām aizvadīto sezonu, apspriežot to, kā tajā mums gājis un to, ko mums vajadzētu uzlabot gaidāmajā sezonā. Ik pa laikam treneri savā starpā sazināmies, pārrunājot dažādus jaunumus, spēlētājus. Piemēram, galvenais treneris piezvana un pajautā domas par kādu spēlētāju, tā kā darbs notiek visu laiku. Nosacīti sezona ir beigusies un visi nedaudz atpūšamies, taču kaut kas tāpat tiek darīts. Arī trenerim Nikolajam Mazuram nesen bija nometne un priekšā spēles Spānijā ar savu jauniešu komandu.

Kādi vēl būs Tavi pienākumi – individuālais darbs ar kādiem spēlētājiem, spēlētāju selekcija?

Spēlētāju selekcijā piedalās visi treneri, jo, ja mums ir kāds interesējošs spēlētājs, tad kopā skatāmies viņu video, vācam informāciju, zvanām cilvēkiem – tas notiek visu laiku. Tagad svarīgākais ir nokomplektēt komandu, savācot pareizos spēlētājus. Ja nekļūdos, tad treneris Butauts teica, ka visu pirmssezonas treniņu procesu sāksim ar 1. augustu.

Varbūt kā viens no Taviem nākamajiem uzdevumiem būs sekošana līdz NBA Vasarai līgai...

Jā, tāda iespēja pastāv, jo uzskatu, ka tas nav nemaz tas sliktākais variants. Daudzi Eiropas treneri uz NBA Vasaras līgām dodas meklēt potenciālo papildinājumu, lai arī daudzi no šiem spēlētājiem jau ir ar līgumiem. Taču ir arī ļoti daudzi tādi spēlētāji, kas grib sevi parādīt skautiem ar domu, ka varbūt nākotnē viņi tiks NBA. Savukārt Eiropas treneriem un skautiem pastāv iespēja kādu no šiem spēlētājiem dabūt pie sevis. VEF kontekstā gan nekas konkrēts pagaidām nav, bet iepriekš tāda ideja ir tikusi apsvērta, tāpēc varbūt tā tiks aktualizēta.

Runājot par NBA, tad lielākā daļa basketbola pasaules tagad seko NBA finālam. Tava prognoze?

Gribētu, lai uzvar Maiami „Heat”. Kaut gan Oklahomas komanda ir jauna un tai pašā laikā jau ar uzkrātu pieredzi, būšu par „Heat”, jo viņi laikam tomēr būtu pelnījuši uzvarēt.

Pašreiz rit vairāki citi nozīmīgi sporta turnīri – Eiropas čempionāts futbolā, tāpat jūnijā vairākās Eiropas basketbola līgās bija fināli. Ņemot vērā to, ka starpsezonā ir vairāk brīvā laika, vai izdevies pasekot kam vairāk?

Nometnes laikā nav sanācis tik daudz pievērsties futbola čempionātam, lai arī par rezultātiem esmu daudzmaz lietas kursā, bet vēlāk droši vien kādus no mačiem paskatīšos. Par saviem favorītiem laikam izvirzīšu vāciešus (tas laikam nav pārsteigums, jo Uvis sava spēlētāja karjeras laikā Vācijā pavadījis piecas sezonas - aut. piez.). Runājot par basketbolu, tad pasekoju arī Vācijai, kur par čempioniem kļuva mana bijusī komanda no Bambergas – viņiem gan tas izdevās pārāk viegli. Tāpat sekoju arī citām līgām, piemēram, Spānijas ACB, kur šogad fināls bija īpaši spraigs.

Turklāt skatoties, piemēram, citu Eiropas basketbola līgu spēles iespējams attīstīties kā trenerim. Kā nekā starpsezona ir pateicīgs brīdis, lai pilnveidotos.

Tieši tā, jo vienmēr ir, kur augt. Ja man tāda iespēja parādās, tad katru gadu cenšos aizbraukt uz kādu treneru klīniku un paskatīties, kā strādā citi, paņemot sev vērtīgu informāciju. Mācos arī FIBA treneru skolā, kur šis būs jau mans otrais gads. Tā ir trīs gadus ilga skola, kas katru vasaru norisinās jaunatnes Eiropas čempionātu laikā un tur pavadām pa nedēļai. Pagājušajā gadā bijām Eiropas U16 čempionāta laikā, kur Latviju pārstāvēja trenera Mazura komanda, bet šogad treneru skola notiks U18 čempionāta laikā augusta vidū Viļņā, nākamgad atkal U20 čempionāta norises vietā. Tajos no rīta ejam uz kursiem, bet vakaros skatāmies un analizējam spēles, kur mums treneriem ir doti kādi uzdevumi. Tā kā - visu laiku basketbols.

 

Basketbola klubs „VEF Rīga”

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem