Vefietis Jānis Timma (intervija)

Intervija ar "VEF Rīga" uzbrucēju Jāni Timmu (VEF žurnāls, 2015. gada maijs).

Lai arī Latvijas basketbolā Jānis Timma ir pazīstams jau vairākus gadus, tieši "VEF Rīga" kreklā divus metrus garais krāslavietis sevi ir pieteicis jaunā dimensijā. 22 gadu vecumā viņš ir kļuvis par vienu no "VEF Rīga" galvenajiem balstiem savas komandas cīņās Eiropas kausa un VTB Vienotās līgas mērogā. Šādā līmenī Jānis atrodas pirmo sezonu, taču tas nav bijis traucēklis parādīt sevi no labākās puses. Ne velti Timma tika atzīts par sezonas labāko jauno spēlētāju visā VTB Vienotajā līgā, kā arī labāko latviešu spēlētāju šajā turnīrā. Skaidrs, ka tas vēl nav viss, ko spēj Jānis, taču pietiekami būtisks pavērsiens spēlētāja karjerā gan, lai sezona "VEF Rīga" kluba rindās būtu ļoti vērtīga bagātīgas karjeras veidošanā.

Šosezon pēc triju gadu pārtraukuma atkal dzīvo un spēlē Rīgā. Kas ir labākais tajā?

Labākais dzīvošanā Rīgā ir tas, ka esmu tuvāk ģimenei. Līdz ar to biežāk varu satikt savējos un pavadīt vairāk laika ar viņiem. Šosezon vecākiem ir iespēja apmeklēt daudz vairāk manu spēļu, nekā, piemēram, iepriekšējos gados, jo tad attālumi bija krietni lielāki. Tāpat Rīgā ir lielākas iespējas brīvā laika pavadīšanai. Diezgan bieži braukāju uz Mežaparku, kur var labi izstaigāties, paelpot svaigu gaisu. Var aiziet uz kino. Vai arī, kad ārā kļūst siltāks, var aizbraukt tuvāk pie dabas kādā piknikā ar ģimeni. Iespējas Rīgā ir krietni plašākas, tāpēc nav tādas rutīnas.

Esi uzaudzis Krāslavā, bet vairākus gadus dzīvojis Rīgā. Vai Rīga nu ir kļuvusi par Tavu pilsētu?

Jā, var teikt, ka šobrīd Rīgu uzskatu par savām mājām, jo esmu tajā dzīvojis diezgan ilgi. Protams, liela nozīme ir arī skolai – Rīgas 49.vidusskolai, ko esmu absolvējis. Vienmēr, braucot tai garām, ir kādas atmiņas, tāpat man vēl joprojām ir ļoti labi sakari ar klases audzinātāju un skolas direktoru. Prieks atgriezties tādās vietās, kur sagaida ar labām atmiņām un pozitīvismu.

Vai atceries pirmos punktus "VEF Rīga" sastāvā?

Pirmie punkti, šķiet, bija danks, kad spēlējām Eirolīgas kvalifikācijas turnīrā Beļģijā septembra beigās. Tā sanāca, ka izlaidu visas pārbaudes spēles un biju praktiski bez treniņiem, jo ārstēju savainojumu, bet pirmais iznāciens uzreiz bija Eirolīgas kvalifikācijas turnīrā. Minētās sacensības gan ne ar ko labu nenāk atmiņā, bet pirmais punktu guvums VEF sastāvā gan bija tieši tajās.

Kā vērtē "VEF Rīga" lomu spēlētāju izaugsmē?

Uzskatu, ka "VEF Rīga" ir viens no augstākajiem punktiem Latvijā, kas katram jaunajam basketbolistam ir jāizmanto, ja ir tāda iespēja. Līgas, kurās "VEF Rīga" startē, kā arī nodrošinātie profesionālie sadzīves un treniņu apstākļi, tas viss ir kā dāvana. Skatoties tieši šo sezonu, tad, protams, vienmēr var gribēt labāk, bet no mana skatpunkta viss ir daudzmaz kārtībā un esmu apmierināts ar izvēli pievienoties "VEF Rīga" klubam.  

Sezonas laikā Vefiņa sastāvā esi guvis arī rūdījumu gan Eiropas kausā, gan VTB Vienotajā līgā. Kādi ir lielākie ieguvumi?

Tā neapšaubāmi pieredze. Piemēram, iepriekšējos divus gadus papildus vietējai līgai spēlēju FIBA EuroChallenge un Baltijas Basketbola līgā, bet tagad tos nomainījuši augstāka līmeņa turnīri - attiecīgi Eiropas kauss un VTB Vienotā līga. Sperot katru soli augšup, tas nozīmē, ka nāk pretī arī spēcīgāki pretinieki. Līdz ar to jākoncentrējas dubultā, lai saprastu, kas notiek laukumā. Vairāk sāc analizēt, ko darīji pareizi, ko nē, kas jāuzlabo. Tās ir arī tās lietas, pie kā piestrādājam un kas dod attīstību.

Šosezon daudzus mēnešus bija starptautisko turnīru spēles – no oktobra līdz aprīlim. Kā vērtē šo aspektu?

Tas arī bija punkts, kāpēc nosliecos vairāk uz VEF piedāvājumu nevis, piemēram, palikšanu Ventspilī. "VEF Rīga" spēj piedāvāt labas spēles visu sezonu, jo ir gan Eiropas kauss, gan VTB Vienotā līga. Pretinieku kvalitāti apliecināja tas, ka regulāri mums pretī nāca spēlētāji ar lielām pieredzēm Eirolīgā vai pat NBA. Zemos līmeņos tādi spēlētāji nespēlē. Spēlēšana Eiropas kausā un VTB Vienotajā līgā – izaugsmes ziņā, iespējā iemācīties ko jaunu un attīstīties, tā ir neatsverama pieredze jaunajiem spēlētājiem, kas jebkuram ir jāizmanto. To varu teikt par abiem minētajiem turnīriem un šeit runāju pilnīgi kā spēlētājs, nevis līdzjutējs.

Vai, spēlējot pret šiem lielajiem basketbola meistariem, vari paņemt arī kaut ko sev?

Jā, noteikti, ir daudzas lietas, ko var mācīties no citiem spēlētājiem savam arsenālam. Uzskatu, ka pats galvenais, ko vari aizgūt, ir censties iegūt pārliecību par savām darbībām, kāda ir labākajiem spēlētājiem. Ja esi izlēmis kaut ko darīt, tad ej un dari, nevis sāc raustīties un kaut ko maini.

Šosezon daudz vairāk nekā iepriekš spēlē arī vieglā uzbrucēja jeb trešā numura pozīcijā, attīstot ārējās līnijas spēlētāja iemaņas. Cik svarīgi Tev tas ir?

Tieši tāda bija runa pirms pievienojos VEF. Trešais numurs – tā ir mana īstā pozīcija, kurā jāspēlē un jāizmanto savs pārsvars. Protams, ir mirkļi sezonas laikā, kad kāds ir savainots un tad situācija piespiež spēlēt kā ceturtajam. Kopumā gan esmu apmierināts, jo 90% sezonas esmu nospēlējis kā trešais numurs un tas nelielais laiks kā ceturtās pozīcijas spēlētājam neko daudz nemaina. Noteikti, ka tā ir lieta, kas noderēs ilgtermiņā un turpmākajā karjerā, jo, kā jau teicu, tā ir mana īstā pozīcija.

Esi draftēts NBA un joprojām tiesības uz Tevi saglabā Memfisas "Grizzlies". Kā viņi vērtē Tavu izvēli pavadīt šo sezonu "VEF Rīga" sastāvā?

Memfisas klubs redz, ka spēlēšana "VEF Rīga" komandā ir solis uz priekšu manā attīstībā, jo tā ir iespēja spēlēt spēcīgākās līgās un nostiprināties šādā līmenī. Tādā ziņā viņi ir apmierināti ar to, ka izdevies nostiprināties pāris līmeņus augstāk.

Iemesls, kāpēc viņi ik pa laikam brauc uz šejieni, ir nevis apskatīties manu spēli, bet izrunāties personīgi, kas man ir jāizdara un kādi ir tālākie plāni vasarai. Lielākoties viss jau ir norunāts, datums apmēram skaidrs, kad uz braucu Memfisu trenēties un turpinu attīstīties. Tādā ziņā man seko līdzi un es arī cenšos pieturēties pie tā visa. 

Ņemot vērā pastiprināto uzmanību, kas Tev veltīta, cik sarežģīta sezona bijusi no mentāli?

Jā, tādā ziņā jebkura epizode jebkurā spēlē šajā sezonā bijusi mentāli sarežģīta, jo zini, ka lielākā daļa spiediena ir uz tevi, un esi tas cilvēks, kas pavelk pārējos komandas biedrus. Tāpēc arī domāju, ka šis man ir jauns līmenis, kurā esmu ticis arī atbildības ziņā.

Šosezon tiki atzīts par VTB Vienotās līgas sezonas labāko jauno spēlētāju. Vai 22 gadus vecumā pats vēl sevi uzskati par jauno spēlētāju?

Nemācēšu īsti teikt, kas no šiem diviem īsti esmu. :) Lai arī līga mani uzskata par jauno, bet nav tāda sajūta, ka piederētu vienam vai otram. Neuzskatu sevi ne par jauno, ne veco, uzskatu sevi par spēlētāju! Kā mani uztver citi, tā ir viņu izvēle – vēl 40 gados uzskatīt par jauno vai 20 gados jau par veco.

Kā vispārīgi vērtē savu līdzšinējo karjeru?

Kopumā esmu pakāpeniski soļojis uz augšu, kas, šķiet, ir mans liktenis. Savu karjeru nesasteidzu ar straujiem lēcieniem, dodoties no vidējas komandas uz kādu ļoti spēcīgu. Protams, ja parādās iespēja nonākt augstā līmenī un reāli spēlēt, tad tā ir jāizmanto. Taču manā gadījumā cenšos virzīties pamazām, pa maziem, bet pamatīgiem, stabiliem solīšiem.

Galvenokārt savu karjeru esi veidojis tepat Latvijā. Viena no opcijām, kas pastāv jaunajiem talantiem, ir došanās uz Ameriku. Vai Tev kādreiz bija vilinājums spēlēt ASV studentu basketbolā (NCAA)?

Jau 16 gados biju saņēmis atalgojumu, tāpēc sapratu, ka tas varētu būt problemātiski (pirms spēlēšanas NCAA ir aizliegts būt profesionālim). Vienmēr, kad skatos NCAA spēles, domāju: kā būtu, ja būtu? Man tiešām patīk tā atmosfēra, kas tur valda. Arī skola, kurai izej cauri, manuprāt, ir ļoti vērtīga pieredze, kas savā veidā ir unikāla. Tagad varu vien pasapņot, kur būtu tagad, ja būtu aizbraucis, varbūt tas kādā veidā izmainītu manu pozīciju NBA draftā. Katram savs ceļš, bet dažreiz ir interesanti pasapņot. Tagad gan tas viss ir izsapņots, tāpēc koncentrējos uz realitāti un jaunajiem izaicinājumiem.

Liela daļa no sezonas jau pagājusi. Kādi bijuši jautrākie atgadījumi ārpus basketbola laukuma?

Kāršu spēlēšana un attiecīgo uzdevumu izpildīšana. Bieži vien vairākas stundas mums ir jāgaida lidostā, kad īsinām laiku, spēlējot kārtis ar uzdevumiem. Zaudētājam tie jāpilda – tā ir odziņa, ar ko uzjautrinām atmosfēru. Tā rezultātā sezonas laikā arī sakrājušies daudzi video. Kādu konkrētu atgadījumu gan ir grūti izcelt. Piemēram, četrrāpus jārāpo apkārt cilvēku baram, jāpumpējas, jāuztaisa presītes kādās interesantās vietās. Tādā garā - nekas pārdabisks, bet tajos brīžos gana smieklīgi.

VEF komandas biedrs Džeralds Robinsons vienā no intervijām izteicās, ka labprāt izaicinātu Tevi uz galda tenisu. Vai izdevies šosezon to uzspēlēt?

Tieši ar Džeraldu vēl nav sanācis uzspēlēt, taču vienā no pārlidojumiem, kas bija caur Samāras lidostu, sanāca uzspēlēt galda tenisu ar Artūru Strēlnieku. Beigās ļoti sīvā cīņā izdevās uzvarēt. Tad pienāca čempions galda tenisā (komandas ārsts) Jānis Petronis, kurš paziņoja, ka ar mums nespēlēs, jo esam viņam par vāju. Dažas pirmās serves gan viņš uzspēlēja ar mums, zaudēja tās un aizgāja prom, bet tāpat teica, ka ir čempions šajā spēlē. :)

Tavu ķermeni rotā daudzi tetovējumi. Kāda ir to nozīme?

Tetovējumu galvenā domā ir tāda, ka tajos attēlotas divas pilsētas – Krāslava un Rīga, kas līdz šim pamatā vedušas cauri manai basketbola dzīvei. Viens no tēliem ir Krāslavas baznīca, kurā esmu krustīts. Tāpat ir arī Brīvības piemineklis, kas ir kā Rīgas simbols. Tas viss vēl nav pabeigts, bet tetovējumi galvenokārt ir saistīti ar manu basketbola dzīvi.

Pienākušas sezonas izšķirošās, play-off spēles. Ar ko tās atšķiras no regulārās sezonas?

Koncentrēšanās līmenī un apziņā, ka zaudējumus nevari kompensēt vēlāk, kā to var regulārās sezonas laikā, kad vari atgūt vietu vai atspēlēt kādu punktu starpību. Izslēgšanas spēlēs ir jāiet un jācīnās tieši tajā spēlē un mirklī. Tā ir fiziskāka cīņa, lielāka nozīme ir morālajai gatavībai. Tā vairs nav regulārā sezona, tas ir play-off. Visi iet uz laukuma un cīnās līdz pēdējām neatkarīgi no rezultāta, kā arī izbauda sezonas pēdējās spēles.

Kas ir svarīgākais, lai izslēgšanas spēles VEF būtu izdevušās?

Mūsu ziņā ir spēlēt savu spēli. Nav jāpārdeg. Dažreiz arī koncentrēšanās ir par daudz, jo vienkārši jāizbauda spēle un jādara tas pats, ko dari treniņos un tad viss būs kārtībā.

Vai komanda audzē play-off bārdas?

Jā, līdz ar izslēgšanas spēlēm esam sākuši audzēt bārdas, un tik daudz vairs nepiekopsimies šajā ziņā. Būsim gatavi cīņai par Latvijas čempionu titulu!

 

Komentāri

Šai ziņai vēl nav komentāru


Lai pievienotu komentāru, ienāc ar kādu no sociālajiem tīkliem