- Tagadējā laikā vislietderīgākā ir noliegšana, – mēs noliedzam. Visu (..)

- Bet vajag taču arī celt?

- Tā vairs nav mūsu darīšana… Vispirms vajag attīrīt vietu.

..bija pēdējās rindas, ko izlasīju „Tēvi un dēli”, un apdomāju neviļus prātā ienākušas pāris līdzības ar Latvijas politiku, kad lidmašīna nolaidās Maskavas Šerementjeva lidostā. Vēl aptuveni stunda un biju olimpiskajā kompleksā Lužņiki, kur notika ielu basketbola pasaules čempionāts, kurā piedalījās arī Latvijas komanda ar vefiešiem tās sastāvā (http://ej.uz/27y).

Lužņikus rotāja milzīgas XXII olimpisko spēļu talismana Mišas bildes un uzraksti „Россия – спортивная держава” – tas par godu Maskavas olimpiādes trīsdesmitgadei* tur notiekošajam sporta forumam (http://ej.uz/imn). Un milicija.

Ielu basketbola čempionāts būtu bijis 11 no 10, ja Latvijas komandai būtu mazliet vairāk klāt stāvējusi sportiskā veiksme. Cik labi bija aizvadītas spēles ceturtdien, tik ļoti nepaveicās piektdien, un puiši ierindojās 9.vietā 18 valstu konkurencē. Sestdienas fināls – Krievija vs Igaunija, Aleksejs Zorins vs super Mario :) (skatoties igauņu līdzjutējos, nemaz nenāca prātā jociņi par mūsu ziemeļu kaimiņu lēnprātību). Taču diezgan jau likumsakarīgi, ka vēl vienu zelta medaļu kaklā aptuveni divu tūkstošu skatītāju klātbūtnē tomēr kāra maijā jau par Latvijas čempionu kronētais Zorins&Co.

Foto: Renārs Buivids (”Streetbasket”)

Pavisam īpaša bija Spānijas – Baltkrievijas spēle. Tieši tobrīd uz „Moscow Open 2010” ieradās Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, un tieši Latvijas komandas kapteinim Raimondam Elbakjanam („Streetbasket”) viņš apjautājās par Krievijas ielu basketbolistu rezultātiem. Pēc tam zibenīgi pa klusajiem telefoniem visi klātesošie tika noinformēti, ka neviens nedrīkst publiskot bildes, kamēr nākamajā dienā oficiālās fotogrāfijas nav parādījušās plašsaziņas līdzekļos. Vai viņi maz lieto sociālos tīklus? – man atlika tikai nobrīnīties un mazliet nožēlot, ka manī nav japāņu tūrista fotografēšanas gēna.

Vakarā pavisam nejauši nokļuvām pasākumā, ko vēlāk visi vienprātīgi nodēvējām par „Naša Raša” – vērienīgas bezgaumības kalngalu. Tā paša sporta foruma ietvaros rīkots koncerts Lužņiku vieglatlētikas stadionā; aptuveni 30 tūkstoši saorganizētu skatītāju, Maskavas olimpisko spēļu dalībnieki, patriotiskas un fabrikantu dziesmas, autentiskais Miša, kultūristi zelta krāsas šortos, TV translācija plus modernās tehnoloģijas savienojumā ar lielu naudu un ne kripatiņu izdomas. Vēlāk kāds maskavietis, šā pasākuma aprakstu noklausoties, visai trāpīgi raksturoja situāciju: Latvija ir vienu soli no Krievijas, Krievija – no Ķīnas, bet Ķīna no Ziemeļkorejas. Nevajagot brīnīties. Taču lai nu kā – tas viss bija par godu sportam, kas tika nepārprotami cildināts, gan pieminot Maskavu 1980, gan tuvojošos Sočus 2014.

Starptautiskais sporta forums Maskavā esot kļuvis par ikgadēju pasākumu ar mērķi attīstīt fizisko kultūru un sportu, starptautisko sadarbību sporta jomā un veicināt veselīgu dzīvesveidu. Tam par godu rīkotie pasākumi jauniešiem bija plaši apmeklēti un izdevušies (varu, protams, spriest tikai par tiem, kas notika Lužņikos).

Mans secinājums par Maskavā pavadīto nedēļas nogali ir līdzīgs iepriekšminētā foruma nosaukumam – sportam tur ir ierādīta visnotaļ centrāla vieta, ko apliecina gan Medvedeva viesošanās strītbola pasaules čempionātā, gan bezgaumīgais, bet vērienīgais koncerts, forums un, protams, gaidāmās ziemas olimpiskās spēles Sočos 2014.gadā, kas tomēr sasitās ar zināmu skepsi par adekvātiem laika apstākļiem. Iespējams, tas viss ir tikai PR Sočiem, taču pat, ja tā, kādu tas noteikti iedvesmos kļūt sportiskākam.

*1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs latvietis Dainis Kūla šķēpa mešanas sacensībās izcīnīja zelta medaļu.

admin. pilnīgi vai daļēji pārpublicējot vai publiskojot šo informāciju plašsaziņas līdzekļos vai jebkādos elektroniskos izdevumos, atsauce uz basketbola klubu "VEF Rīga" ir obligāta Iepriekš: « „VEF Rīga” pievienojas amerikāņu uzbrucējs Patriks Sanders